stelles
Lietojuma biežums :
stelles sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | stelles |
| Ģen. | steļļu |
| Dat. | stellēm |
| Akuz. | stelles |
| Lok. | stellēs |
1.Iekārta, mašīna noteikta pinuma, blīvuma un platuma auduma veidošanai no iepriekš sagatavotiem šķēru, un audu pavedieniem; aužamie stāvi.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
stāvi1 — Aužamās stelles.
Meronīmi
birds1 — Aužamais šķiets.
mustava1 — Sistava, šķietlāde.
nīts1 formā: daudzskaitlis — Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
pamina1 — Ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements; arī kājsvira.
riekums1 — Rets šķiets metu savilkšanai.
sistava1 — Horizontālo aužamo stāvu detaļa - ierīce šķieta turēšanai un velkos ievietoto audu blīvuma regulēšanai.
šķietlāde1 — Aužamo steļļu mehānisms (ar nostiprinātu šķietu), kas vada atspoli šķīrienā un pievirza audus pie auduma malas.
šķiets1 — Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
veldene1 — Aužamo steļļu sastāvdaļa - apaļš koks uz kura uzver nītis.
Hiperonīmi
iekārta2 — Noteikta tipa vienveidīgu ietaišu komplekss; darba līdzekļu kopums kāda uzdevuma izpildei tehnoloģiskā procesā.
sistēma1.1 — Tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.
Saistīts ar
meti1 joma: tekstilrūpniecība — Šķēri, velki, dzijas, kuras aužot stiepjas auduma garumā, un starp kurām ieauž audus.
šķēri1 — Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā (perpendikulāri audiem); meti; velki.
velki1 — Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā; šķēri.
Stabili vārdu savienojumiAtspoļu stelles. Bezatspoļu stelles.
Stabili vārdu savienojumi
- Atspoļu stelles vārdkoptermins; joma: tekstilrūpniecība — stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar atspoli.
- Bezatspoļu stelles vārdkoptermins; joma: tekstilrūpniecība — stelles, kurās audu nesējs nesatur rezerves audu uztinumu.
- Hidrauliskās stelles vārdkoptermins; joma: tekstilrūpniecība — bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar ūdens strūklu.
- Mikroatspoļu stelles vārdkoptermins — bezatspoļu stelles, kurās audu šķīrienā ievada ar speciālām mikroatspolēm, kas nenes audu uztinumu, bet satver tikai tā galu un ievada šķīrienā.
- Pneimatiskās stelles vārdkoptermins; joma: tekstilrūpniecība — bezatspoļu stelles, kuras audus šķīrienā ievada ar gaisa strūklu.
- Pneimorapīru stelles vārdkoptermins; joma: tekstilrūpniecība — bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar gaisa strūklu un rapīriem.
- Rapīru stelles vārdkoptermins; joma: tekstilrūpniecība — bezatspoļu stelles, kurās audus šķīrienā ievada ar vienu vai diviem rapīriem.
2.apvidvārds, latgalisko izlokšņu grupa Velku koki.
3.Palīgierīces dažos darbos.
Stabili vārdu savienojumiLecināmās stelles.
Stabili vārdu savienojumi
- Lecināmās stelles vārdkoptermins — ierīce govju, mazāk cūku, aitu un ķēvju lecināšanai.
Avoti: LLVV, LLx
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skaistums no nekā Aušanas procesu īstās stellēs ierāda tekstilmāksliniece Ligita Eglīte.
- Uz mazākām stellēm top jostas un citi « sīkumi». «
- Stāķu jauniešu centrā ir divas stelles, kuras tobrīd bija brīvas.
- Ar rokām darinātajām jostām ir viena būtiska atšķirība no stellēs tapušajām.
- Nu jau otro dienu ne stelles klaudz, ne saivas jātin.