ierīkot
Lietojuma biežums :
ierīkot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Attiecīgi novietojot, ievietojot (kur), uzstādīt, izveidot (ierīci, mehānismu, aparatūru u. tml.).
1.1.Izveidot, izgatavot un ievietot (noteiktā vietā, piemēram, kādu konstrukciju, priekšmetu); iestiprināt (kur iekšā).
Saistītās nozīmesrīkot, riktēt.
2.Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā; iekārtot2.
2.1.Izveidot (kādā vietā, piemēram, parku, sporta laukumu, ganības); izbūvēt (piemēram, ceļu).
2.2.Izveidot (mājokli) — par dzīvniekiem.
Saistītās nozīmesgatavot, riktēt.
2.3.lieto: pareti Iekārtot (telpu).
3.Iekārtot4.
4.Iekārtot5.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri