ieriebt | Tēzaurs

ieriebt

Lietojuma biežums :

ieriebt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs

Locīšana

Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izraisīt (kādā) nepatiku, dusmas; sagādāt (kādam) nepatikšanas.

Saistītās nozīmes

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri