riebt1
Lietojuma biežums :
riebt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Riebties.
PiemēriKā Edītes bordo lūpu krāsa, kas īstenībā viņai riebj, tomēr viņa to lieto.
Saistītās nozīmes
2.Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu (ar savu izturēšanos, rīcību, runu).
PiemēriVarbūt jums ir jābeidz būt par revanšistiem, jābeidz riebt Jūlijai Stepaņenko un vienkārši korekti jāizturas pret vienu Saeimas deputātu, jo jūs taču arī gribat, lai pret katru no jums individuāli izturas korekti.
Saistītās nozīmes
3.apvidvārds Kairinot izraisīt sāpju sajūtu.
Avoti: LLVV, MiV, T
Korpusa piemēri:šeit