iestarpināt
Lietojuma biežums :
iestarpināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Runājot, rakstot ievietot (tekstā vārdus, teikumus); arī papildināt (tekstu).
1.1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta); joma: valodniecība Tāds (vārds, vārdu savienojums), kas attieksmē pret pārējām teikuma sastāvdaļām ir sintaktiski neatkarīgs un izsaka blakus paskaidrojumu vai piezīmi par teikumā minēto.
2.Iekļaut (kādu darbību, pasākumu) starp citām darbībām, pasākumiem.
3.lieto: pareti Ievietot, novietot (piemēram, priekšmetu) starp ko.
Stabili vārdu savienojumiBaitu iestarpināšana. Bitu iestarpināšana.
Avoti: LLVV, D3
Korpusa piemēri