iesvelt | Tēzaurs

iesvelt

Lietojuma biežums :

iesvelt 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona

Locīšana

1.transitīvs Pēkšņi izraisīt (parasti spēcīgas jūtas).

2.intransitīvs Pēkšņi izraisīties (parasti par spēcīgām jūtām); iesvelties.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri