izčakarēt
Lietojuma biežums :
izčakarēt 2. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, transitīvs
Locīšana
1.Izbikstīt, izrušināt, izrakņāt (parasti, ko meklējot).
2.sarunvaloda Izbojāt; izmantojot naivāka cilvēka ticību citu godīgumam, ļaunprātīgi vai netīši sabojāt kādu lietu vai izjaukt plānus.
3.sarunvaloda Kaitēt (kādam).
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri