izklaidēt

Lietojuma biežums :

izklaidēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās citāds, (parasti pozitīvs, mazāk sasprindzināts) psihisks stāvoklis.

1.1.Panākt, būt par cēloni, ka izzūd (sasprindzināts, parasti negatīvs, psihisks stāvoklis).

1.2.lieto: pareti Izkliedēt (kādam) uzmanību.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri