izlutināt

Lietojuma biežums :

izlutināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Lutinot padarīt (kādu) pārāk prasīgu, izvēlīgu.

1.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) kļūst pārāk prasīgs, izvēlīgs.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri