izmanīt | Tēzaurs

izmanīt

Lietojuma biežums :

izmanīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm); nojaust.

Saistītās nozīmessajust, nojēgt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri