izmanevrēt
Lietojuma biežums :
izmanevrēt 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Izdarīt manevru.
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Manevrējot izbraukt (no kurienes, kur u. tml.) — parasti par transportlīdzekli.
2.1.Manevrējot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) — parasti par transportlīdzekli.
3.transitīvs Manevrējot izvadīt (no kurienes, kur u. tml., parasti transportlīdzekli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri