izpūt
Lietojuma biežums :
izpūt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
1.1.Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses); pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri