izpalikt

Lietojuma biežums :

izpalikt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.parasti formā: trešā persona Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).

2.Neierasties (tur, kur jābūt, kur gaida).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri