izpušķoties
Lietojuma biežums :
izpušķoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izpušķojos | izpušķojamies | izpušķojos | izpušķojāmies | izpušķošos | izpušķosimies |
| 2. pers. | izpušķojies | izpušķojaties | izpušķojies | izpušķojāties | izpušķosies | izpušķosieties, izpušķosities |
| 3. pers. | izpušķojas | izpušķojās | izpušķosies | |||
Pavēles izteiksme: izpušķojies (vsk. 2. pers.), izpušķojieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izpušķojoties (tag.), izpušķošoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izpušķotos
Vajadzības izteiksme: jāizpušķojas
Izrotāties, izgreznoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Stādi pļavā, jo es ļoti gribu izpušķoties,” lūdza pļava.
- Ne tāpēc, ka nevarētu par sievieti izpušķoties.
- Ļoti bieži var spriest jau pēc vizuālā tēla – apģērba krāsas, svārkiem, sievietes vēlmes izpušķoties, parādīties tā, lai kāds viņu iekāro, vai tieši otrādi – vēlme slēpties.
- Jons Motiejus un Elžbieta tikai klusi smaidīja, skatīdamies, ka meita izpušķojusies kā tirgoņa sieva, bet neko neteica, abi piepeši savādi dzidru, gluži kā ziemas vakars caurspīdīgu skumju pārņemti.
- Savus ceļabiedrus panāku vecpilsētas tirgus laukumā, kas nesenajai, drūmajai pagātnei par spīti, silti sasilis, gozējas vasaras saulē, izpušķojies ar puķu pārdotavām un spilgtiem saulessargiem, ar saldējumu būdu raibajiem jumtiņiem, gar malām izliktajām bildēm un glezniņām, un koši krāsotajiem, šaurajiem daudzstāvu namiem visapkārt.