izputināt
Lietojuma biežums :
izputināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk trūkumā, nabadzībā (zaudējot, piemēram, saimniecību, īpašumu).
1.1.Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
2.Izjaukt (piemēram, darbību, pasākumu).
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izput (5).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri