izpušķot
Lietojuma biežums :
izpušķot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Izrotāt, izgreznot.
Saistītās nozīmesizglītot.
2.Izskaistināti attēlot (kādu faktu, notikumu u. tml.).
3.Samākslot, izskaistināt (parasti daiļdarbu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri