izraut
Lietojuma biežums :
izraut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Raujot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti ko ieaugušu, stingri iestiprinātu).
1.1.Ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu).
1.2.Strauji (ar spēku) atņemt (kāda satvertu priekšmetu).
1.3.pārnestā nozīmē Nepamatoti atdalīt (faktu, parādību u. tml.) no veseluma, kopuma.
1.4.Raujot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
2.Strauji izņemt, izvilkt (no kurienes, kur).
Saistītās nozīmes
2.1.Strauji izvilkt, izvest (piemēram, transportlīdzekli).
2.2.Ar varu izvest sev līdzi (cilvēku vai dzīvnieku).
3.parasti formā: trešā persona Izskalot (par ūdeņiem, straumi); izveidot bedri, iedobumu (piemēram, par šāviņiem).
4.Ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības).
4.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izkļūst (no nevēlama stāvokļa).
4.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) pēkšņi izzūd (parasti negatīvs psihisks stāvoklis).
4.3.Ar strauju rīcību izglābt (no nāves).
4.4.Pēkšņi iztraucēt (parasti no miega).
6.sarunvaloda Strauji izdarīt, izveidot (ko).
6.1.Ātri izlasīt (piemēram, grāmatu).
6.2.Uzraut (parasti vairākus sērkociņus).
6.3.Izdzert (parasti alkoholisku dzērienu).
6.4.Ātri izpirkt.
Stabili vārdu savienojumiIzņemt vārdus no mutes; izraut vārdus no mutes. Izraut (arī izzagt) aci(s) no pieres.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri