izreaģēt

Lietojuma biežums :

izreaģēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

Reaģēt un pabeigt reaģēt (par vielu).

Stabili vārdu savienojumiImpulsu izreaģēšana.

Avoti: LLVV, Psv

Korpusa piemēri