izredzētais
izredzētais lietvārda nozīmē; divdabis ar noteikto galotni vīriešu dzimtē; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)
Locīšana
izredzētā lietvārda nozīmē; divdabis ar noteikto galotni sieviešu dzimtē; formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)
Locīšana
1.Cilvēks, kas ir iemantojis īpašu labvēlību; cilvēks, kam ir izcils stāvoklis (salīdzinājumā ar citiem).
Stabili vārdu savienojumiIzredzēto tauta.
2.novecojis Cilvēks, kas ir izraudzīts par dzīvesbiedru vai dzīvesbiedri.
Avoti: LLVV