izstaipīt
Lietojuma biežums :
izstaipīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Kustinot izvingrināt (ķermeni, tā daļas); vairākkārt izstiept3.
Stabili vārdu savienojumiIzstaipīt kaulus.
1.1.Pārpūlēt (parasti rokas, piemēram, nesot ko smagu).
Saistītās nozīmes
Tulkojumipull.
2.Staipot padarīt garāku (priekšmetu).
2.1.Lietojot, valkājot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piemēram, apģērbu, tā daļas).
3.Izvirzīt, izstiept (piemēram, auklu); arī izmētāt (parasti ko tievu, garu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri