iztelzt
iztelzt 1. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iztelžu | iztelžam | iztelzu | iztelzām | iztelzīšu | iztelzīsim |
| 2. pers. | iztelz | iztelžat | iztelzi | iztelzāt | iztelzīsi | iztelzīsiet, iztelzīsit |
| 3. pers. | iztelž | iztelza | iztelzīs | |||
Pavēles izteiksme: iztelz (vsk. 2. pers.), iztelziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iztelžot (tag.), iztelzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iztelztu
Vajadzības izteiksme: jāiztelž
Izdzert.
Avoti: Sin