izrīt | Tēzaurs

izrīt

Lietojuma biežums :

izrīt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs

Locīšana

Ātri, arī negausīgi izēst, izdzert.

Saistītās nozīmesizdzert, iztempt, izvilkt, iztempt, iztelzt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri