izturēt
Lietojuma biežums :
izturēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Spēt pārciest, paciest (ko nelabvēlīgu) — par cilvēkiem vai dzīvniekiem; spēt pārvarēt (ko nelabvēlīgu).
Stabili vārdu savienojumiIzturēt skatienu.
1.1.Spēt pārciest, paciest (piemēram, sāpes); spēt pārdzīvot (piemēram, jūtas).
1.2.Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos).
1.3.intransitīvs
1.4.intransitīvs Spēt nepievērst uzmanību (kam); spēt savaldīties.
1.5.Spēt (ilgāku laiku) veikt (iesākto), spēt paveikt (iesākto).
1.6.intransitīvs
1.7.Spēt atvairīt (pretinieka uzbrukumu).
2.parasti formā: trešā persona Pārciest (nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus) — par augiem, to daļām.
3.parasti formā: trešā persona Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) — par priekšmetu, vielu.
Stabili vārdu savienojumiIzturēt pārbaudi.
3.1.intransitīvs
3.2.intransitīvs Būt derīgam, lietojamam (kādu laiku).
4.Spēt apgādāt ar barību, telpām u. tml. (lauksaimniecības dzīvniekus); arī izmitināt.
5.Uzglabāt (kādos apstākļos), līdz iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
Stabili vārdu savienojumiIzturēt eksāmenu (arī pārbaudījumu). Izturēt konkursu. Izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri