klencēt2
klencēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klencēju | klencējam | klencēju | klencējām | klencēšu | klencēsim |
| 2. pers. | klencē | klencējat | klencēji | klencējāt | klencēsi | klencēsiet, klencēsit |
| 3. pers. | klencē | klencēja | klencēs | |||
Pavēles izteiksme: klencē (vsk. 2. pers.), klencējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klencējot (tag.), klencēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klencētu
Vajadzības izteiksme: jāklencē
Rijīgi, steigšus ēst, strēbt ar troksni.
Saistītās nozīmeskledzēt, leksēt, žaunāt, ķepēt, rīt, sukāt.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
kledzēt1 — Rijīgi, steigšus ēst.
leksēt1 — Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
žaunāt1 — Ātri un kārīgi ēst.
ķepēt1.1 — Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
Hiperonīmi
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
flacēt1 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
juksēt1 — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
miešķēt3 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
ņemmāt1 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
sormēt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
uzjozēt1 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
Avoti: KV, ME