kliņķis
Lietojuma biežums :
kliņķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda
Locīšana
Rokturis (durvju) vēršanai, kuru veido uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē.
Saistītās nozīmesragulis, rocis, turamais, rociņa, tureklis.
Stabili vārdu savienojumiLīdz kliņķim. Nolaist līdz kliņķim.
Avoti: LLVV, ViV, Žrg, SLG
Korpusa piemēri