roka
Lietojuma biežums :
roka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | roka | rokas |
| Ģen. | rokas | roku |
| Dat. | rokai | rokām |
| Akuz. | roku | rokas |
| Lok. | rokā | rokās |
1.Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
PiemēriHenrijs saņem Beatrises roku, tā ir bāla un vēsa.
Piemēri
- Henrijs saņem Beatrises roku, tā ir bāla un vēsa.
- Tad Līvija ieknieba man rokā.
- Mani ieraudzījis, viņš pamāja ar roku, aicinot apsēsties.
Saistītās nozīmesķepa, ķetna, ķermenis, augums, delna, plauksta.
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
Holonīmi
augums1 — Ķermenis (cilvēkam).
ķermenis2 — Organisms (cilvēkam, dzīvniekam) tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.
Meronīmi
delna2 — Plauksta.
elkonis1 — Rokas locītava, kas savieno augšdelma un apakšdelma kaulus; rokas daļa pie šīs locītavas.
plauksta1 — Rokas apakšējā, noslēdzošā, satverošā daļa, kas sastāv no pamata, delnas un pirkstiem.
Hiperonīmi
ekstremitātes1 — Rokas, kājas.
Stabili vārdu savienojumi(No)plātīt rokas. (Pa)kratīt roku (kādam).
Stabili vārdu savienojumi
- (No)plātīt rokas idioma — ar roku kustību sānis (iz)paust neziņu, nevarību.
- (Pa)kratīt roku (kādam) kolokācija — satvert (kāda) roku un to īsu brīdi (pa)kratīt, parasti sveicinot.
- (Pa)spiest (arī saspiest) roku kolokācija — cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot.
- Aiz (arī pie) rokas kolokācija — saņemot (kāda) roku (iet, vest, arī turēt).
- Dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku kolokācija — 1. kolokācija (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.2. frazeoloģisms (Pa)sniegt (kādam) roku atbalstam.
- Krist pie rokas (arī piedurknes) novecojis — strauji noliekties un skūpstīt (roku, piedurkni).
- Lauzīt rokas kolokācija — vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās).
- Mest ar roku frazēma — māt ar roku.
- Nomirt (arī izdzist) (kāda) rokās frazēma — nomirt kāda cilvēka klātbūtnē.
- Nostāties uz rokām kolokācija — novietoties vertikāli balstā uz rokām.
- Pa kreisai rokai (arī pa kreisi roki, retāk pa kreiso roku) kolokācija — pa kreisi.
- Pa labai rokai (arī pa labi roki, retāk pa labo roku) kolokācija — pa labi.
- Paņemt rokā grāmatu (arī avīzi, žurnālu u. tml.) frazēma — palasīt, iesākt lasīt (grāmatu, avīzi, žurnālu u. tml.).
- Paplest rokas frazēma — ar roku kustību sānis izpaust, piemēram, neizpratni, izbrīnu, bezcerību.
- Piedāvāt roku frazēma — sniegt roku atbalstam.
- Rokas spiediens kolokācija — ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot.
- Sasniegt rokas kolokācija — lieto: pareti sadot rokas.
- Savilkt (arī sažņaugt) plaukstu (arī pirkstus, roku) dūrē — izveidot dūri.
- Sažņaugt rokas frazēma — cieši saņemt savas rokas (izmisumā, bēdās u. tml.).
- Še roka! sarunvaloda, idioma — lieto, lai izteiktu savu piekrišanu (kā norisei), savu apņemšanos (ko) darīt, (kam) pievienoties.
- Uz rokām (arī rokas) kolokācija — tā, ka ir pacelts rokas (rokā).
- Zem rokas kolokācija — 1. Saņemot (kāda) roku elkoņa apvidū (iet, vest, arī turēt).2. Neatļauti, neoficiāli, slepeni (biežāk pirkt, pārdot).
1.1.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Tā, ka ir satverts, saņemts plaukstā.
PiemēriTantei vienā rokā bija grozs, otrā rokā atslēga.
Piemēri
- Tantei vienā rokā bija grozs, otrā rokā atslēga.
1.2.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Tā, ka ir uzvilkts uz plaukstas, arī pirksta; tā, ka aptver plaukstu, arī pirkstu.
PiemēriJa cimdi rokā, varēsi stūri noturēt.
Piemēri
- Ja cimdi rokā, varēsi stūri noturēt.
- Viņas visas lūkojās nevis manī, bet zemāk, tur, kur manā rokā tik tikko jaušami spīguļoja gredzens.
1.3.apstākļa vārda nozīmē; pārnestā nozīmē; formā: lokatīvs Tā, ka (kas) ir iegūts, arī panākts, apgūts, sagaidīts.
PiemēriMateriāls jaunai reportāžai viņai bija rokā ne lūgts, ne saukts.
Piemēri
- Materiāls jaunai reportāžai viņai bija rokā ne lūgts, ne saukts.
1.4.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis; retāk formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Tāds, ko darbina ar šo ekstremitāti (par ierīcēm, iekārtām, rīkiem u. tml.); tāds, ko dara, veic ar šīm ekstremitātēm.
PiemēriĀtrumpārslēga un rokas bremzes svirai ir ādas apdare.
Piemēri
- Ātrumpārslēga un rokas bremzes svirai ir ādas apdare.
Stabili vārdu savienojumiRokas dators. Rokas granāta. Rokas PC.
Stabili vārdu savienojumi
- Rokas dators vārdkoptermins; joma: informātika — mazs dators, ko var turēt vienā rokā un darbināt ar otru roku.
- Rokas granāta vārdkoptermins; joma: militārās zinātnes — ar roku metama granāta.
- Rokas PC vārdkoptermins; joma: informātika — plaukstdators, kas strādā operētājsistēmas Microsoft Windows CE vadībā un izpilda šajā sistēmā izveidotās lietotājprogrammas.
- Roku darbs vārdkoptermins — 1. Nemehanizēts darbs.2. Rokdarbs (1).
1.5.īpašības vārda nozīmē; parasti formā: ģenitīvs, vienskaitlis; retāk formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Tāds, kas ir paredzēts nēsāšanai plaukstā, pirkstos, aplikšanai ap tiem, arī ap apakšdelmu, retāk augšdelmu, arī uzmaukšanai uz tiem; tāds, kas ir paredzēts, lai to izmantotu šīm ekstremitātēm.
PiemēriEs ieskatījos rokas pulkstenī, nomierinājos un apsēdos.
Piemēri
- Es ieskatījos rokas pulkstenī, nomierinājos un apsēdos.
- Tajā brīdī tuvojies tramvajs, mammiņa atvērusi rokas somiņu, — acīmredzot, lai sameklētu naudu biļetei, no somiņas izkritusi pase, tramvajs pārbraucis tai pāri.
1.6.Viena no divām priekšējām ekstremitātēm (dzīvniekiem, parasti primātiem).
2.pārnestā nozīmē; kopā ar: apzīmētājs Cilvēks, tā īpašību izpausme darbībā, rīcībā.
Piemēri- Prasmīgām rokām būtu grēks stāvēt dīkā, vai ne?
Piemēri
- - Prasmīgām rokām būtu grēks stāvēt dīkā, vai ne?
- Garāmgājēji nepalika vienaldzīgi, aplūkojot čaklu roku darinātos pītos darbus.
- Visur jaušama strādīga roka, mājiņas ciematos sakoptas, zeme sastrādāta, nekur nekas nemētājas.
- Lai uzstādītu diezgan apjomīgās un smagās koka skulptūras vajadzēja palīdzīgas un stipras vīrieša rokas, kas to paveiktu.
3.sarunvaloda Piedurkne.
PiemēriIegādājos silto skriešanas jaku, kuru pavilkt zem mana krekla ar īsajām rokām.
Piemēri
- Iegādājos silto skriešanas jaku, kuru pavilkt zem mana krekla ar īsajām rokām.
- Bikses tapa no trikotāžas krekliņa ar garajām rokām!
- Atļauts lietot tikai sporta apakškreklus bez rokām.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
piedurkne1 — Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
4.Samērā garš, kustīgs (ierīces, ietaises u. tml.) darba elements.
PiemēriTas piestiprināts 2,35 m garas mehāniskas rokas galā.
Piemēri
- Tas piestiprināts 2,35 m garas mehāniskas rokas galā.
4.1.Rokturis.
Saistītās nozīmeslakstiņš, ragulis, rociņa, rocis, rokturis.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
lakstiņš1 — Rokturis.
ragulis1 — Rokturis.
rociņa2 — Rokturis.
rocis1 — Rokturis.
rokturis1 — Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam, kādam priekšmetam), kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai veiktu kādu darbību.
turamais1 — Rokturis.
tureklis1 — Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
Hiponīmi
aizveris1 — Rokturis.
kliņķis1 — Rokturis (durvju) vēršanai, kuru veido uz leju nospiežama metāla plāksnīte durvju ārpusē un aizkabināms stienītis iekšpusē.
ragalis1 — Rokturis (spīļu arklam).
ragātuvis1 — Rokturis (spīļu arklam).
raģelis1 — Rokturis, spīļarkls.
spals1 — Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
5.apvidvārds Ledū izcirsta taisnstūra gala līnija (uzstādot nēģu aizsprostu).
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
āliņģis1 — Aizsalušu ūdeņu (upju, ezeru u. tml.) ledus kārtā mākslīgi radīts caurums.
Stabili vārdu savienojumi(Ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos). (Ar) atplestām rokām. (Ar) kailām (arī plikām) rokām.
Stabili vārdu savienojumi
- (Ap)grozīt (naudu) rokās (arī pirkstos) — negribot, vilcinoties, ar šaubām izdot, atdot vai izlietot (naudu).
- (Ar) atplestām rokām idioma — ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.).
- (Ar) kailām (arī plikām) rokām idioma — 1. Bez ieroča; neapbruņots.2. Bez darbarīkiem.3. Ar tukšām rokām, nekā neņemot līdzi.
- (Ar) tukšām rokām frazēma — 1. Bez kaut kā.2. Bez cienasta, dāvanas.3. Bez kā nesama.
- (Ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē) — rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
- (Iz)laist grožus no rokām (laukā, arī ārā) idioma — nespēt vairs būt par noteicēju, nespēt vairs vadīt.
- (Kā) ar cimdiem (rokās) — saudzīgi, uzmanīgi, arī gļēvi, bez vajadzīgās stingrības (izturēties pret kādu, rīkoties).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) frazēma — 1. (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).2. (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).3. (Ne)darīt ko.
- (No)turēt abām rokām — ļoti censties paturēt, saglabāt sev.
- (Sa)ņemt sevi rokās (retāk rokā) idioma — pārvarēt, apvaldīt savas negatīvās īpašības; pārvarēt savu vājumu.
- Aiz rokas vadāms idioma — saka par nedrošu, neizlēmīgu cilvēku.
- Ar abām rokām saņemt idioma — pieņemt, uzņemt (mājā, ģimenē), radot, nodrošinot ērtus, labvēlīgus apstākļus.
- Ar devīgu roku idioma — ļoti labprāt, bagātīgi.
- Ar drošu roku idioma — droši, drosmīgi.
- Ar ieročiem rokās frazēma — ar bruņotu varu; bruņotā cīņā.
- Ar roku aizsniedzams (arī pasniedzams, sasniedzams), arī ar roku var aizsniegt (arī pasniegt, sasniegt) idioma — saka par ko tādu, kas atrodas tuvu.
- Atdot (arī nodot) grožus kāda rokās (arī kādam) idioma — uzticēt (kādam) vadību, pārvaldīšanu.
- Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) rokas (arī piedurknes) idioma — dedzīgi ķerties pie darba; dedzīgi strādāt, darboties.
- Atmest (retāk pamest) ar roku frazeoloģisms — 1. frazēma Ar žestu paust vienaldzību, noraidošu attieksmi (pret ko), neticību (kam).2. idioma Pārtraukt, neturpināt (ko iesāktu).
- Atraisīt rokas idioma — novēršot šķēršļus, radīt iespēju brīvi rīkoties.
- Bāzt roku (arī pirkstus) ugunī idioma — ļoti riskēt.
- Berzēt rokas (arī plaukstas) sarunvaloda, idioma — būt apmierinātam, priecīgam.
- Bez rokām (var) palikt frazēma — saka, ja jāveic smags un grūts roku darbs.
- Brīvas rokas idioma — saka, ja ir iespēja rīkoties netraucēti, neatkarīgi, patstāvīgi.
- Būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās frazeoloģisms — 1. frazēma Būt (atrasties, nodot) drošībā2. idioma Apcietināt, arestēt
- Būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām frazēma — būt (atrasties, palikt) kā apgādībā.
- Būt ar abām rokām, arī (ar) rokām un kājām pretim (arī pretī, pret) — noteikti pretoties, nepiekrist.
- Dabūt rokā frazeoloģisms — sameklēt; noķert.
- Dabūt savās rokās frazeoloģisms — iegūt savā īpašumā, rīcībā.
- Darbs darba galā, arī darba pilnas rokas, arī darbs darbu dzen (retāk dzenā) frazēma — saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
- Dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) sarunvaloda, frazeoloģisms — (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu).
- Dot vaļu rokām sarunvaloda, idioma — 1. Sist (kādu), kauties.2. Aizskart, satvert, apkampt (kādu) pret (tā) gribu.
- Dzīt rokā frazeoloģisms — neatlaidīgi meklēt.
- Dzīvot no rokas mutē frazēma — dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem; dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
- Grūst nagos (arī rīklē, rokā) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — nepelnīti dot (kādam ko vērtīgu).
- Iegūt roku frazeoloģisms — panākt, ka (sieviete) ir ar mieru apprecēties.
- Iegūt sirdi un roku frazeoloģisms — panākt, ka (sieviete) iemīl un ir ar mieru apprecēties.
- Iemēģināt roku frazēma — iesākt ko darīt; pārbaudīt savu veiksmi.
- Iesist roku sarunvaloda, frazēma — iegūt (kur, kādā darbā) iemaņas.
- Iet no rokas; iet uz rokas; iet uz roku sarunvaloda, idioma — saka, ja kas (parasti darbs), veicas, šķiras, pasāktais izdodas, ja kaut ko ātri var pārdot.
- Iet no rokas rokā idioma — pabūt (pēc kārtas) daudzu rokās, īpašumā.
- Iet roku rokā idioma — darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti.
- Iziet caur daudzu rokām frazeoloģisms — pabūt daudzu rokās, rīcībā (parasti par kādu priekšmetu).
- Iziet caur kāda rokām frazeoloģisms — pabūt kāda rokās, rīcībā neilgu laiku (parasti par daudziem priekšmetiem).
- Izlaist no (savām) rokām idioma — zaudēt ietekmi, varu, īpašuma tiesības (pār ko).
- Izņemt grožus no rokām frazeoloģisms — atņemt (kādam) vadību, noteikšanu.
- Izraut nāvei no rokām (arī no nagiem, zobiem) sarunvaloda — ar lielām grūtībām izglābt no nāves.
- Kā ar roku atņemt (arī noņemt) — uzreiz, spēji izbeigt, likvidēt (piemēram, psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- Kā bez rokām idioma — 1. Saka, ja kāds neveikli, tūļīgi ko dara.2. Saka, ja trūkst kā ļoti nepieciešama, vajadzīga.
- Kā cimds ar roku idioma — saka par cilvēkiem, kas labi satiek, sader kopā.
- Kā rokas (biežāk savus) piecus pirkstus sarunvaloda, idioma — ļoti labi (pazīt, zināt).
- Kā saistītām (arī sasietām) rokām — saka, ja ir atņemta rīcības brīvība; ja (kāds) ir ierobežots.
- Krist (arī nokļūt, (no)nākt, atrasties) (kāda) rokās, arī nagos sarunvaloda — nonākt (kāda varā, rīcībā).
- Ķert rokā kolokācija — 1. Gūstīt.2. Censties panākt, notvert.
- Labā roka sarunvaloda, idioma — kāda (parasti augstāk stāvošas personas) tuvākais palīgs, uzticības persona.
- Laimīga roka idioma — saka, ja kādam īpaši veicas ar kaut ko, laimējas.
- Laist no (savām) rokām (laukā, arī ārā) frazēma — 1. Zaudēt ko iegūtu vai gandrīz iegūtu.2. Izdot (naudu); izšķērdēt.
- Likt roku uz sirds frazeoloģisms — būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
- Lūgt roku — lūgt (parasti vecāku) atļauju precēt (meitu); bildināt (sievieti).
- Mazgāt rokas nevainībā frazēma — slēpt savu vainu, līdzdalību; izlikties, ka nav vainīgs.
- Meklēt rokā kolokācija — intensīvi meklēt.
- Mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs, arī aptraipīt (arī notraipīt) rokas (ar) asinīm idioma — noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
- Naudas maks (kādam) rokās frazēma — saka, ja kāds pārzina naudas līdzekļus (ģimenē, saimniecībā).
- Nav ar pliku roku (pa)ņemams idioma — saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku.
- Nedoties rokā; nedoties rokās — 1. Neļaut sevi satvert, noķert (par dzīvniekiem).2. Neļaut sevi noķert, sagūstīt (par cilvēku).3. Nebūt (viegli) uztveramam, izprotamam.4. Nebūt viegli iegūstamam.
- Nelaimīga roka frazēma — saka, ja cilvēkam neveicas, nelaimējas (piemēram, kādā pasākumā).
- Nelaist kapeiku no rokām frazēma — netērēt naudu.
- Nelikt rokas klāt, arī nelikt (ne) pirkstu klāt frazēma — nekā nedarīt (ar ko, kur).
- Nēsāt uz rokām — 1. Auklēt (bērnu).2. Izrādīt (kādam) pārmērīgu uzmanību, lutināt.
- No rokas rokā — saka, ja (kas) tiek nodots tālāk citam.
- No rokas tirgoties (arī pārdot) — tirgoties (pārdot) pašam, neizmantojot kāda starpniecību.
- Nolaist rokas idioma — pakļauties nevarībai, bezspēcībai, arī bezcerībai un pārstāt aktīvi darboties.
- Ņemt (arī paņemt, saņemt) (vadību, varu) savās rokās frazēma — ņemt (kādu, ko) savā pārziņā, savā aizbildniecībā.
- Ņemt (arī saņemt, pārņemt) grožus savās rokās idioma — pārņemt vadību, pārvaldīšanu.
- Ņemt acis rokā (biežāk pirkstos) idioma — ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties.
- Pa roku galam idioma — 1. Kur pagadās (sviest, mest u. tml.).2. Pavirši, bez intereses, rūpīguma.3. Bez apdoma, nevērīgi.4. Strauji, nevērīgi.
- Pacelt roku (pret kādu) idioma — 1. Iesist (kādam).2. Uzbrukt (kādam), parasti ar ieroci.
- Pacelt roku pret savu dzīvību idioma — izdarīt pašnāvību.
- Palaist rokas sarunvaloda, idioma — 1. Sist (kādam), kauties.2. Aizskart ar rokām, aiztikt (vīrietim sievieti), uzmākties.
- Pamēģināt (arī izmēģināt) roku (arī laimi) — pārbaudīt savu veiksmi, arī spējas.
- Paņemt acis pirkstos; paņemt acis rokā sarunvaloda — saka, pamudinot uzmanīgāk, vērīgāk skatīties, ja kāds nevar ko ieraudzīt.
- Pāriet (arī nonākt) citās rokās idioma — pāriet kāda cita īpašumā (par mantām, kādām vērtībām u. tml.).
- Pie rokas (arī pa rokai) idioma — turpat blakus, līdzās.
- Piedāvāt roku (arī roku un sirdi) idioma — bildināt.
- Pielikt sev roku idioma — izdarīt pašnāvību.
- Pievaldīt rokas idioma — savaldīties (parasti, lai kādam nesistu).
- Raut darbu no rokām ārā frazēma — 1. Padarīt cita vietā; padarīt cita darbu.2. Steigties padarīt cita darbu.3. Ļoti steidzināt kādu, lai ātrāk pabeidz, nodod darbu.
- Rādīt ar roku (arī ar pirkstu) frazēma — tieši teikt, arī tieši rādīt, kas ir darāms, kā jārīkojas, jāizturas.
- Roka neceļas; rokas neceļas idioma — saka, ja nav apņēmības (ko darīt).
- Roka nedreb; roka nenodreb idioma — saka, ja (kāds) jūtas bezbailīgs, arī ja ir pārliecināts par savu rīcību; saka, ja roka satraukumā nenotrīc.
- Roka paslīd idioma — saka, ja iesit (kādam), ieper (kādu) par sodu.
- Rokas (biežāk nagi, pirksti) niez sarunvaloda, idioma — saka, ja dedzīgi vēlas ko darīt.
- Rokas augšā! — pavēle pacelt rokas un padoties.
- Rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) idioma — atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā).
- Rokas nav tīras idioma — saka, ja (kāds) ir izdarījis ko negodīgu, sliktu.
- Rokas nolaižas; rokas noslīgst; rokas atkrīt idioma — saka, ja grūtā situācijā kāds pārstāj aktīvi darboties, pakļaujas pesimismam, bezcerībai.
- Rokas nost! idioma — 1. Pavēle, arī kategoriska prasība neiejaukties (kā) lietās.2. Pavēle, arī kategoriska prasība atstāt (ko) mierā.
- Rokas par īsām idioma — saka, ja nevar visu vajadzīgo vai iecerēto paveikt.
- Rokas smērēt sarunvaloda, idioma — 1. Izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.2. Piekaut (kādu), sist (kādam).
- Rokām taustāms idioma — acīmredzams, skaidri, viegli uztverams, saprotams.
- Roku rokā; roku rokās frazēma — 1. Tā, ka cits citam ir saņēmuši rokas.2. Kopā, savstarpējā saskaņā, vienoti.
- Sadzīt (retāk (sa)dabūt) galus rokā (arī kopā) sarunvaloda, idioma — ar grūtībām izdibināt, izzināt.
- Sadzīt rokā idioma — neatlaidīgi meklējot, atrast, dabūt.
- Saistīt rokas (un kājas) idioma — atņemt rīcības brīvību; ierobežot.
- Smaga roka frazēma — 1. Saka, ja kāds sāpīgi sit, ir bargs, ļoti stingrs.2. Saka, ja kādam kaut kas nepadodas, ja nav gaidāms labs rezultāts.
- Stingra roka frazēma — saka, ja cilvēks ar stingrību ko dara.
- Svešas rokas frazēma — saka par sveša cilvēka darbību, darbu.
- Tas ir kāda roku darbs idioma — saka, norādot uz to, kurš ir izdarījis minēto (parasti ko nevēlamu vai nosodāmu).
- Turēt (arī saturēt, paturēt) (ko) (savās) rokās kolokācija — savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā; vadīt (ko).
- Turēt grožus (savās) rokās idioma — 1. Būt par vadītāju.2. Būt par noteicēju.
- Uz (vienas rokas) pirkstiem (sa)skaitīt — saka par to, kas ir nelielā skaitā.
- Uz ātru roku sarunvaloda, idioma — 1. Steidzīgi, arī steigā2. Pavirši, kaut kā
- Uz rokas (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.) — personiski (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.).
- Uz savu roku frazeoloģisms — patstāvīgi.
- Uz vienu roku frazeoloģisms — kopīgi, vienprātīgi, saskaņoti.
- Viegla roka — 1. Saka, ja cilvēks viegli, bez piepūles, arī bez apdomāšanās ko dara.2. Saka, ja kas rokām darāms tiek veikts saudzīgi, veikli, veiksmīgi.3. Saka, ja kas tiek darīts, daudz nedomājot, neapsverot.
- Vieglu roku; ar vieglu roku — 1. Pavirši.2. Bez apdomāšanās, arī nežēlojot mantu, naudu (ko darīt).
- Visas kārtis rokā idioma — saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu.
- Viss krīt (arī veļas) (ārā) no rokām — saka, ja uztraukumā neveicas darbs.
- Zelta rokas idioma — saka, ja cilvēkam ļoti labi veicas, parasti ar rokām darāmi, darbi.
- Zem rokas pārdot (arī tirgoties) sarunvaloda — pārdot (tirgoties) slepeni, nelikumīgi.
Avoti: LLVV, Lfv, TWN
Korpusa piemēri:šeit