kliedzējs
Lietojuma biežums :
kliedzējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Cilvēks, kas kliedz, mēdz kliegt.
PiemēriNevar redzēt, bet izklausās, ka kliedzēja balss nāk no loga, pa kuru tikko aizlaidāmies.
Saistītās nozīmes
1.1.Dzīvnieks, kas rada, mēdz radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus.
PiemēriViens no vislielākajiem kliedzējiem ir kakadu.
Saistītās nozīmes
2.Latviešu mitoloģijā — ļauns gars, kas ar skaļu balsi piesaista cilvēku uzmanību, liekot tiem atsaukties, kas cilvēkam beidzas ar kādu ķibeli; tāpēc senāk baidījās nepazīstamai balsij atsaukties.
Avoti: LDG, ME
Korpusa piemēri:šeit