konfiscēt
Lietojuma biežums :
konfiscēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Atsavināt piespiedu kārtā bez atlīdzības (privātpersonas vai organizācijas īpašumu) par labu valstij.
Saistītās nozīmesatņemt, noņemt.
2.Izņemt no apgrozības (piemēram, iespieddarbus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri