kramstīt
Lietojuma biežums :
kramstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: pareti
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kramstu | kramstām | kramstīju | kramstījām | kramstīšu | kramstīsim |
| 2. pers. | kramsti | kramstāt | kramstīji | kramstījāt | kramstīsi | kramstīsiet, kramstīsit |
| 3. pers. | kramsta | kramstīja | kramstīs | |||
Pavēles izteiksme: kramsti (vsk. 2. pers.), kramstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kramstot (tag.), kramstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kramstītu
Vajadzības izteiksme: jākramsta
1.Vairākkārt, ilgāku laiku krimst.
2.apvidvārds Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
Saistītās nozīmesgraušļāt, grauzt, krimst.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
graušļāt1 — Grauzt.
grauzt1 — Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).
krimst1 — Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.
skrubināt1 — Grauzt sīkiem gabaliem; krimst.
Hiponīmi
aizgremzt1 — Sākt grauzt.
kribināt1 — Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
krubināt1 — Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
skribināt1 — Lēnām grauzt.
Hiperonīmi
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
flacēt1 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
juksēt1 — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
miešķēt3 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
ņemmāt1 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
sormēt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
uzjozēt1 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
3.apvidvārds Drupināt, saēst; darīt sāpes.
Avoti: LLVV, NeV, ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nūja bija smaga, tālab, dusmīgi rūkdams, to kramstīju.