liekt
Lietojuma biežums :
liekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas lokveida forma.
Saistītās nozīmes
1.1.Veidojot lokveida formu gatavot (piemēram, riteni, stīpu).
1.2.Virzīt, vērst (ķermeni, tā daļu), parasti lokveidā.
1.3.Būt par cēloni tam, ka lokveidā virzās, vēršas (uz kurieni).
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) padodas, pakļaujas.
3.apvidvārds Gatavot vīzes.
Stabili vārdu savienojumiLiekt (arī mest) līkumu (arī loku). Liekt (biežāk mest) līkumu apkārt. Liekt galvu (kā priekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri