Paplašinātā meklēšana
Meklējam liekt.
Atrasts vārdos (67):
- liekt:1
- kliekt:1
- sliekt:1
- apliekt:1
- atliekt:1
- daliekt:1
- ieliekt:1
- izliekt:1
- noliekt:1
- paliekt:1
- saliekt:1
- uzliekt:1
- liektava:1
- liekties:1
- liektuve:1
- aizliekt:1
- atkliekt:1
- nokliekt:1
- nosliekt:1
- pārliekt:1
- pieliekt:1
- uzsliekt:1
- izliekts:1
- ieliektne:1
- sliekties:1
- liektavēns:1
- apliekties:1
- atliekties:1
- ieliekties:1
- izliekties:1
- noliekties:1
- noliektnis:1
- paliekties:1
- saliekties:1
- saliektnis:1
- uzliekties:1
- uzliekties:2
- aizliekties:1
- atkliekties:1
- atsliekties:1
- iesliekties:1
- izaliekties:1
- nokliekties:1
- noliektenis:1
- nosliekties:1
- pārliekties:1
- pasliekties:1
- pieliekties:1
- uzsliekties:1
- aizaliekties:1
- aizsliekties:1
- apsaliekties:1
- celiektāzija:1
- celiektomija:1
- ciliektomija:1
- dasaliekties:1
- iesaliekties:1
- nenoliekties:1
- nosaliekties:1
- pasaliekties:1
- piesliekties:1
- sasaliekties:1
- abpusieliekts:1
- abpusizliekts:1
- neuzsliekties:1
- pārsaliekties:1
- piesaliekties:1
Atrasts vārdu savienojumos (12):
- (ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku)
- (no)liekt galvu (kā priekšā)
- liekt (arī mest) līkumu (arī loku)
- liekt (biežāk mest) līkumu apkārt
- liekt galvu (kā priekšā)
- liekt muguru
- liekt muguru (arī plecus)
- liekt muguru (arī plecus), arī locīt muguru
- liekt plecus (arī muguru)
- liekt ragā
- mest (arī liekt) līkumu apkārt
- mest (retāk liekt) līkumu apkārt
Atrasts skaidrojumos (986):
- (sa)celt (arī (uz)celt, (sa)sliet) kūkumu (iz)liekt muguru (parasti par dzīvniekiem).
- (uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri (iz)liekt muguru uz augšu (parasti par kaķi).
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- (sa)mesties kūkumā, retāk (sa)mest kūkumu (sa)liekt muguru.
- (uz)mest kūkumu (sa)liekt, izliekt muguru.
- žograusis [sklandrausis]{e:56897} - cepts mīklas izstrādājums (Kurzemē) - plāns rupjas mīklas plācenis ar uzliektām malām, kas ietver kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- abpusieliekts Abās pusēs ieliekts.
- abpusizliekts Abās pusēs izliekts.
- bikonkāvs Abpusēji ieliekts vai iedobts (piem., lēca).
- bikonvekss Abpusēji izliekts (gk. par lēcu).
- konveksi konvekss abpusēji izliekts.
- lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes.
- radzene Acs ārējā apvalka priekšējā daļa - caurspīdīga, apaļa, nedaudz uz priekšpusi izliekta plātnīte.
- gardemans Ādas vai brezenta cimds bez pirkstiem, ar ieliektu apaļu metāla plāksni, ko izmanto brezenta šūšanai.
- sakas Aizjūga piederums, ko mauc darba dzīvniekiem kaklā un kas ir veidots no divdaļīgām izliektām koka detaļām, kuras apakšdaļā ir savelkamas; pie tā piesaistītās dzeņaukstes pārnes zirga vilcējspēku uz velkamo priekšmetu.
- loks Aizjūga sastāvdaļa - saliekta koka veidojums, ko ar dzeņauksti piesaista pie ilkss.
- aizriezt Aizliekt.
- aizsliekties Aizliekties (1).
- aizaliekties Aizliekties.
- saklēpāt Aizlūzt un noliekties (par labības stiebru).
- noklepāt Aizlūzt un noliekties (par linu vai labības stublāju).
- Baldones – Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem.
- puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts.
- lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis.
- klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs.
- apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags.
- kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis.
- cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas.
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis.
- aperkets Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā).
- apperkatts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā).
- uperkuts Aperkots - sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā).
- baroka arhitektūra apmēram 150-200 gadus ilgs periods Eiropas un Amerikas arhitektūrā no 16. gs. beigām līdz 18. gs. beigām; raksturīgas kuplas formas, liektas līnijas, bagātīgs plastiskais rotājums, grezni interjeri ar skulptūrām un gleznotiem plafoniem.
- liekšana Apstrādes process, kurā sagatavei vai tās daļai veido liektu formu.
- atgāztēm Ar mazliet atpakaļ atliektu galvu vai ķermeņa augšdaļu.
- raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi).
- atsakuprāties Ar saliektu, kuprainu muguru atnākt.
- vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
- uzlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas); atlauzt (3).
- atlauzt Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas).
- atmest Ar strauju kustību atvirzīt, atliekt atpakaļ.
- sagņauzt Ar varu saliekt.
- bura Arhitektūrā - trīsstūrainas izliektas nišas veida velve, kas atgādina piepūstu buru.
- varpste Arkla daļa, kas neļauj ilksīm uz iekšu saliekties.
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
- diskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Discomycetes") - sēnes ar dažādas formas plašiem, vaļējiem augļķermeņiem un izliektu kātiņu, augu slimību ierosinātājas, 5 rindas, 425 ģintis, 3000 sugu, Latvijā konstatēts 120 ģinšu, 260 sugu.
- rags Ass, izliekts (kā) gals.
- atsagāzties Atgāzties; arī atliekties.
- kļaustīt Atkārtoti noliekt, saliekt.
- nogūņāties Atkārtoti uz īsu brīdi noliekties.
- atsliet Atliekt atpakaļ (galvu); atgāzt.
- atlocīt Atliekt atpakaļ (piemēram, drānas malu).
- knaipīties Atliekt ausis atpakaļ (zirgam, kurš vālas kost).
- atkārt Atliekt tā, ka atkarājas.
- atsliet Atliekt taisnu (piemēram, ko noliektu), iztaisnot.
- iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas).
- atgumt Atliekt, atlocīt; atgrimt atpakaļ (nabadzībā).
- atgāzt Atliekt, atvirzīt atpakaļ (galvu, arī augumu); atmest (galvu).
- atreķēt Atliekt.
- Dracaena reflexa atliektā dracēna.
- Beaucarnea recurvata atliektā nolīna.
- Sedum reflexum atliektais laimiņš.
- ziloņkāja Atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") dažkārt lietots nosaukums.
- atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
- iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
- atkārties Atliekties, būt atliektam tā, ka atkarājas.
- atslieties Atliekties, izstiepties taisnam.
- atlīkt Atliekties.
- atviebties Atliekties.
- atviepties Atliekties.
- atloks Atlocīta, īpaši veidota atliekta mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem).
- atkumu Atpakaļ atliekts.
- dzemdes antefiksācija atpakaļ izliektas dzemdes piešūšana pie vēdera priekšējās sienas.
- tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
- tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1).
- knūbēties Atrasties stāvoklī ar nolaistu, noliektu galvu.
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
- gulēt uz ceļiem (arī ceļos) atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā.
- sēdēšana Atrašanās stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9-12 gs.
- Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens.
- Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav.
- Garciema paraboliskā kāpa atrodas Vidzemes jūrmalā, Piejūras dabas parkā, Ādažu novada Carnikavas pagastā, garums - 2,8 km, platums - līdz 0,4 km, ieliektā mala vērsta pret jūru, augstākā virsotne - 27,6 m vjl., atrodas 350 m no jūras.
- nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
- uzkukties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
- uzkūkties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
- piezvilt Atspiesties, pieliekties.
- uzkuknīties Atspiesties, uzliekties, noliekties.
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
- liektās mēbeles atšķirībā no tradicionālās galdnieku tehnoloģijas šo mēbeļu sagataves vispirms tvaicē ūdens tvaikos vai vāra šķidrumā, tad speciālā aprīkojumā (šablonā) saliec un žāvē līdz ekspluatācijas mitrumam, piedodot tām liektu formu.
- noliektnis Auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
- pārliekties Augot noliekties pāri (kam), pār (ko) - par augiem, to daļām.
- kornete Augsta diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
- stieptā koksne augšanas apstākļu ietekmēta lapkoku koksne saliektu zaru un līka vai slīpa stumbra augšdaļā; lielainā lapkoku koksne.
- ekskurvācija Augšējā plakstiņa deformācija, kurā saistaudu plātnīte izliekta uz āru.
- aerotropisms Augu atsevišķo daļu (saknes, atvases) spēja liekties atkarībā no gāzes (gaisa) kairinājuma.
- heliotropisms Augu īpašība noliekties, pagriezties gaismas virzienā vai uz pretējo pusi.
- saulgrozība Augu īpašība noliekties, pagriezties gaismas virzienā vai uz pretējo pusi.
- Segnera rats augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
- fototropija Augu spēja noliekties, pagriezties atkarībā no gaismas, gaismas virzienā vai pretēji tai.
- gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai); metāla gabals, ko skandina signalizējot.
- profila viduslīnija bāzes līnija, kurai ir nomināla profila forma un kura liekta tā, lai bāzes garuma robežās profila vidējā kvadrātiskā novirze līdz šai līnijai būtu minimāla.
- nošļukt Bezspēkā nolaisties (par rokām); bezspēkā noliekties (par galvu).
- hiastofila Biezlapju dzimtas ģints ("Chiastophyllum"), dekoratīvi augi ar izliektām mazu ziedu spurdzēm, sulīgās lapas veido rozetes.
- apritināt Bieži šķirstot, ritinot, ieliekt (piemēram, grāmatas lapas); saritināt.
- Āzijas bifelis bifeļu suga ("Bubalus arnee") ar ļoti lieliem (garums - līdz 200 cm), izliektiem ragiem, savvaļā gandrīz iznīcināts.
- nokārt Brīvi, nesasprindzinot noliekt, arī izstiept uz leju (ķermeņa daļu).
- nokārties Būt brīvi vērstam, stiepties, arī noliekties ar nepiestiprināto daļu uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.).
- nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
- x kājas ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali ieliekti uz iekšu un saskaras, apakšstilbi izvērsti uz āru.
- o kājas ceļa locītavu apvidu un apakšstilbu deformācija, kad ceļgali un apakšstilbi mucveidīgi izliekti uz āru.
- sklandrausis cepts rudzu vai rupju kviešu miltu mīklas plācenis ar uzliektām malām un kārtainu rīvētu burkānu, kartupeļu biezputras, aizdara u. c. pildījumu; [žograusis]{s:2196}
- ķaupis Cepure ar izliektu virsmu; sēnes cepure.
- zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
- riekšava Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
- riobiksītes Cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas.
- sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm).
- savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties; arī sarauties (2).
- tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
- katliņš Cieta vīriešu cepure ar augstu ieapaļu dibenu un šaurām uzliektām malām.
- kuļkurvis Cilindriski izliekta kuļaparāta detaļa, kas no apakšas daļēji aptver kuļtrumuļa virsmu.
- grūstava Cipara 8 veidā vai citādi saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām.
- platcirvis Cirvis ar plānu plātni, un platu (līdz 30 cm) mazliet liektu asmeni, ko namdari lieto koku materiālu šķautņu nolīdzināšanai.
- cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta).
- sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem.
- pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības.
- Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma.
- pacēlums Daļa (priekšmetam, veidojumam u. tml.), kas ir izliekta uz augšu.
- slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
- noliece Darbība, process --> noliekt (2).
- liecējs Darītājs --> liekt.
- čenčerains Daudzās vietās stipri izliekts.
- sasvalstīt Daudzkārt šūpojot noliekt.
- mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā).
- ķeburs Dažādi izliekts izcilnis, arī izaugums (kādā virsmā).
- karpveida mugura dažu šķirņu cūkām raksturīga eksterjera īpatnība – izliekta mugura.
- kokošņiks Dekoratīva ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju; zakomaras paveids.
- īrisdiafragma Diafragma foto- un kinoaparātos; sastāv no plānām sirpjveidīgi izliektām plāksnītēm, ar kurām var mainīt atveres lielumu.
- tektoniskais uzbīdījums disjunktīva tektoniskā struktūra, kas rodas, garenspārnam uzbīdoties uz gulspārna pa lēzeni noliektu lūzuma plaisu.
- šķīvis Diskveida, parasti liekts, priekšmets, veidojums.
- skrūves dislokācija dislokācija, kas veidojas kristālā no vienas vienīgas atomu vai jonu izliektas kārtas, kura vītņveidīgi aptver skrūves dislokācijas līniju.
- labris Divasmeņu cirvis ar plānu izliektu asmeni, senās Krētas reliģijas svarīgs simbols, kas tika uzskatīts par Lielās Dievietes Mātes emblēmu.
- koku gāžamā dakša divzaru dakša ar īpaši izliektiem zaru galiem aizzāģēta koka gāšanai.
- tesele Dobjamais dzelzis, liekts kalts.
- rags Dobs, parasti izliekts, priekšmets ar paplatinātu galu (piemēram, trauks).
- nieru bļodiņa dobums nieres ieliektajā pusē.
- veserdrupinātājs Drupinātājs, kura galvenā sastāvdaļa ir rotējoša ass, pie kuras piestiprināti sitņi, kas materiālu sadauza pret ieliektiem ārdiem.
- dūcis Duncim līdzīgs nazis, kuru nevar saliekt.
- atsperecēšas Ecēšas ar izliektiem, atsperīgiem tērauda zariem.
- bembere Egle ar līdz zemei noliektiem zariem.
- zakomara Ēkas ārējās sienas augšējā pusaploces daļa, kas noslēdz tai piegulošo cilindrisko velvi un atkārto šīs velves liekto līniju.
- klismoss Eleganta grieķu krēsla forma ar vienādi izliektām kājiņām un atzveltni.
- kuģēvele Ēvele ieliektu vai izliektu koka virsmu apstrādāšanai.
- veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- veidnēts saplāksnis formēts saplāksnis, kurš iegūts, ieliektā vai izliektā veidnē kārtu pa kārtai salīmējot plānas koka sloksnes, katrā kārtā mainot šķiedru virzienu par 90 grādiem.
- veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- Galaktikas disks Galaktikas blīvākā daļa, kas līdzīga abpusēji izliektai lēcai, kuras centrā atrodas paresninājums, ko sauc par Galaktikas cedntrālo sablīvējumu, no kura atzarojas spirālzari.
- karote Galda piederums ar kātu un paplašinātu, pasekli ieliektu galu ēdiena smelšanai, paņemšanai, maisīšanai.
- leitvāga Galos saliekts nerūsoša metāla stienis vai caurule (sliedīte), pa kuru garenvirzienā pārvietojas slīdnis (vai slīdskava), kam piestiprināts buras šotbloks.
- slīdstienis Galos saliekts nerūsoša metāla stienis vai caurule (sliedīte), pa kuru garenvirzienā pārvietojas slīdnis (vai slīdskava), kam piestiprināts buras šotbloks.
- nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
- pusstāvus Gandrīz stāvus; tā ka ir mazliet noliecies, noliekts.
- maisadata Gara adata ar lielu aci un uzliektu galu (maisu šūšanai un lāpīšanai).
- riba garens (nereti lokveidīgi izliekts) konstruktīvs vai savienojošs elements
- kleināt Gāzelēdamies, ar izliektām kājām iet.
- impala Gazeļu apakšdzimtas suga ("Aepyceros melampus"), antilope ar liras veidā izliektiem ragiem (ragi ir tikai tēviņiem), sarkanbrūna, ar baltu vēderu; dzīvo baros savannās Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā; skrienot graciozi lec (līdz 10 m tālu).
- upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- strombus Gliemežu ģints ar taisnā leņķī saliektu kāju, kura dod tam iespēju pārvietoties ūdenī lecot, ap 60 sugas tropu jūrās.
- bucina Gliemežvāka veidā izliekts romiešu pūšams instruments, no kura attīstījusies bazūne.
- nuka Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nucene.
- nucene Grāmatas iesējuma formāts (~15,5 x 6,5 cm), ko ērti var nest saliektā plaukstā; nuka (2).
- egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas.
- veidgreblis Greblis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- kantars Grieķu, boiotiešu, dzerams kauss, ar zemu pēdu un divām augstām liektām osām: Dionīsa atribūts.
- griešanas spēks griešanas ātruma vektora virzienā vērsta pretestības spēka komponente; liektu virsmu apstrādes procesos tas ir tangenciālspēks.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- (sa)ritināties (retāk (sa)vilkties) kamolā guļot (sa)liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ritināties kamolā guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- vilkties (biežāk ritināties) kamolā guļot liekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- savilkties (biežāk saritināties) kamolā guļot saliekties likumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- saritināties (retāk savilkties) kamolā guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sarauties (arī savilkties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- savilkties (arī sarauties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- vilkties (arī rauties) kamolā Guļot saliekties līkumā, lokā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
- meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
- zibulīši Ģīmjziežu ģints, lapas nedalītas, stublāja lapas zobotas vai zāģzobotas, ziedi bālgani zili vai baltgani, vainadziņš divlūpains ar atliektu augšlūpas apmali.
- jumtene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Pluteaceae"), sēnes cepurīte atgādina vairogu - tā ir simetriska, plati zvanveidīga, izplesta, izliekta ar pauguru, aug uz kritalām, celmiem, meža zemsegā, dārzos, komposta kaudzēs, zālājos, siltumnīcās, 2 ģintis, 65 sugas, Latvijā 2 ģintis, 15 sugas.
- skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- akromazija Hromatiskās aberācijas kompensācija tālskatī vai abpusēji izliektā stila lēcā.
- iemuidzīt Ieburzīt, piespiežot nedaudz ieliekt.
- izšļaupt Iedobt, ieliekt.
- klinodaktilija Iedzimts noliekts vai saliekts pirkstu stāvoklis.
- greizā pēda iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda.
- gubt Iegrimt, noliekties, sakrist; kļūt dobam.
- ieliece Iegrimusi vai ieliekta Zemes garozas daļa, kuras garums vairākkārt pārsniedz platumu.
- Kamanu kalni iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, Gaujas pietekas Linupes iztekas apvidū; kāpas un kāpu vaļņi paraboliski nedaudz izliekti austrumu virzienā, relatīvais augstums līdz 15 m; augstākā virsotne 219 m virs jūras līmeņa.
- karvingot Ieliekt (angļu val. "to curve").
- iestotēt Ieliekt un piešūt stoti (2).
- kņubt Ieliekt.
- sinklināla kroka ieliekta kroka ar jaunākiem slāņiem kodolā.
- pamazināmais stikls ieliekta lēca, ar ko iegūst (kā) samazinātu attēlu.
- sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem.
- Riccardia incurvata ieliektā rikardija.
- iekārties Ieliekties (kur iekšā).
- ielīkt Ieliekties (kur iekšā).
- līgāties Ieliekties, iegrimt (par staignu vietu).
- ieriezties Ieliekties, ielocīties.
- ieļukt Ieliekties, iestigt, iebrukt.
- iedupt Ieliekties.
- iekalēties Ieliekties.
- iesaliekties Ieliekties.
- ielaidens Ieliekts, iedobts.
- konkāvs Ieliekts, iedobts.
- iegumt Ielīkt (1), ieliekties (1) (zem smaguma).
- iesvērties Ielīkt, ieliekties.
- iegomīties Ielocīties, ieliekties.
- līkņot Ienākot, ieejot pieliekties, klanīties.
- kalipers Ierīce biezuma, iekšējā un ārējā diametra mērīšanai, atgādina pinceti vai izliektu pinceti.
- aprotīt Ierotīt, ielocīt, ieliekt uz iekšu.
- iesliegties Iesliekties.
- iebuktēt Iespiest, ieliekt.
- durinēt Iet ar noliektu galvu.
- iegrimt Ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
- kulba Ilkss saliektais gals, ko aizkabina aiz ragavu mietnes vai uzmauc uz ratu ass.
- kapilārkondensācija Intensīva tvaika pāreja šķidrumā, ko izraisa piesātināta tvaika spiediena pazemināšanās ieliekta šķidruma virsmas tuvumā.
- pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu.
- krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis.
- skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts.
- skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krakšķis.
- krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- anamorfoze Izkropļots, nepareizs zīmējums, kas tomēr šķiet pareizs noteiktos apstākļos, piem., tam atspoguļojoties ieliektā vai izliektā spogulī.
- sasliet (arī sacelt, uzcelt) kūkumu izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem).
- uzcelt (arī sacelt, sasliet) kūkumu izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem).
- sasliet (arī uzmest, izcelt) kupri izliekt muguru uz augšu (parasti par kaķi).
- uzmest (arī izcelt, sasliet) kupri izliekt muguru uz augšu (parasti par kaķi).
- izgobīt Izliekt, izlocīt.
- izgumbāt Izliekt, izlocīt.
- izkļaut Izliekt.
- sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotā.
- duga Izliekta dzelzs caurule, stienis (piem., apvidus automašīnas aizsargstienis).
- razvalis izliekta koka rāmis, ko piestiprina ragavām, lai varētu vairāk iekraut.
- gruķemme Izliekta ķemme, ko sievietes sprauž matos.
- kukurags Izliekta mugura, kūkums.
- Spiraea arcuata izliektā spireja.
- vairogaproce Izliekta vairogveida aproce.
- vibrions Izliekta, nūjiņveidīga baktērija.
- redresācija Izliektas ķermeņa daļas koriģēšana, ko veic, to spiežot vai stiepjot.
- izkolāties Izliekties (piemēram, par dēļiem).
- izaliekties Izliekties ārā.
- izkārties Izliekties tālu ārā (no kurienes) - par cilvēku.
- izgnutēt Izliekties, izlocīties, pārvirzīties.
- izgumzīties Izliekties, izlocīties.
- izkacēties Izliekties, izlocīties.
- izgumbāties Izliekties, izspiesties.
- izgumboties Izliekties, izspiesties.
- izrozīties Izliekties, kļūt nelīdzens.
- izkremties Izliekties.
- cērklis Izliekts cirvis vai līks nazis.
- cērtne Izliekts cirvis vai līks nazis.
- cērve Izliekts cirvis vai līks nazis.
- braģis Izliekts koka zars starp laivas tēviņu un stīpu.
- krumults Izliekts koks ragavu pagarināšanai.
- garde Izliekts metāla vairodziņš špagas, rapiera roktura priekšā vai loks pie zobena roktura, lai paukošanā vai kaujā pasargātu roku no ievainošanas.
- bumerangs Izliekts metamais (medību, kaujas) ierocis; šāds ierocis (Austrālijas iezemiešiem), kas atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
- cērtnis Izliekts nazis vai cirvis, ar ko var dobt.
- grabis Izliekts nazis vai kalts ar ko grebj, piemēram, koka karotes.
- simplekss Izliekts piramīdveida daudzskaldnis (piem., starp koordinātu asu nogriežņiem), ko veido lineāri neatkarīgi vektori.
- dvilinski Izliekts tā, ka abi gali kopā.
- knupjš Izliekts uz labo pusi (par bojātu cirvi); ar pārāk tālu uz augšu izvirzītu galu (par izkapti).
- vairoggredzens Izliekts vairogveida gredzens.
- kloķis Izliekts veidojums (kā) griešanai vai griezes kustības uztveršanai.
- iekalnains Izliekts, arī tāds kam ir izciļņi.
- kņubu Izliekts, noliekts uz priekšu.
- kreblītis Izliekts, rievots nazis dobu koku apstrādei.
- izlēvens Izliekts, uz augšu paplašināts, zems.
- knāķis Izliekts; līks; greizs.
- izlaidens Izliekts.
- izlāvens Izliekts.
- izlāvins Izliekts.
- konvekss Izliekts.
- kuprots Izliekts.
- kūkums Izliekums, izliekta virsma (piemēram, priekšmetam).
- kumbris Izliekums, izliekta virsma (priekšmetam).
- kumbrs Izliekums, izliekta virsma (priekšmetam).
- izgūbāties Izlocīties, noliekties.
- pseudomonotis Izmirusi gliemju ģints "Aviculidae" dzimtā ar ieliektu kreiso un plakanu labo vāku, sastopama no devona līdz krītam, īpaši triasā, kur daudz kosmopolītisku formu un labas vadfosīlijas.
- orthis Izmirusi ģints pleckāju dzimtā "Orthidae", plakani izliektiem vākiem, kas pārklāti rupjām ribiņām, sastopami silūra nogulumos, Latvijā bieži ledus laikmeta nogulumu laukakmeņos.
- productella Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar stipri izliektu ventrālo un ieliektu dorsālo vāku, sastopama devonā un apakšējā karbonā.
- productus Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar taisnu slēdzes malu, stipri izliektu ventrālo un plakanu vai ieliektu dorsālo vāku un adatveidīgiem izaugumiem, kas pārklāj vāku virsas, sastopama no devona līdz permai.
- iztiekties Izplatīties, izliekties, parādīties uz āru.
- uzplesties Izplest (piemēram, rokas) un, atbalstoties uz elkoņiem, pārliekties (pār ko, kam pāri).
- izgumt Izspiesties, izliekties.
- atliekt Iztaisnot (ko saliektu, salocītu u. tml.).
- izliekt Iztaisnot (ko saliektu).
- izlocīt Izveidot līkumotu, nelīdzenu (par parādībām dabā); noliekt dažādos virzienos.
- sacelt Izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu); ceļot novietot (ķermeņa daļu) augstāk, uz augšu, izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem).
- izgāzt Izvirzīt uz priekšu, izliekt (krūtis, vēderu).
- pastāvīgi liekti apaļkoki jahtu takelāžā sastopami arī liekti masti (to augšdaļa), bomji un citi apaļkoki, kas speciāli veidoti konkrētai jahtai.
- stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
- tundjuks Jurtas konstrukcijas elements - loks ar izliektu restīti, kas atrodas kupola centrā un kalpo par dūmu atveri un gaismas avotu, aptver jumta spāru kārtis, tā noslēdzot jumta konstrukciju; šaniraks.
- šaniraks Jurtas konstrukcijas elements - loks ar izliektu restīti, kas atrodas kupola centrā un kalpo par dūmu atveri un gaismas avotu, aptver jumta spāru kārtis, tā noslēdzot jumta konstrukciju; tundjuks.
- stīvmuguris Kāds, kam ir stīva mugura, kas nevēlas pieliekties.
- klišs Kāds, kam kājas uz iekšu ieliektas, līkkājis.
- Jura Kalni Francijā un Šveicē (fr. val. "Massif du Jura"), stiepjas izliekta loka veidā no Savojas Alpiem līdz Švarcvaldes priekškalnēm dienvidos, garums - 250 km, platums - līdz 65 km, lielākais augstums - 1718 m; Jura kalni.
- Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m.
- veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- Kamanu Kamanu kalni - iekšzemes kāpu masīvs Gulbenes novadā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Lejasciema, kāpu vaļņi nedaudz izliekti, līdz 2 km gari, relatīvais augstums - līdz 15 m, augstākā virsotne - 128 m vjl.
- kards Kardlente - adataina ādas vai daudzkārtaina gumijota auduma lente, uz kuras atrodas leņķī saliektas tērauda adatas; to lieto kāršanas vai uzkāršanas mašīnās.
- dakstiņi Kārniņi - māla vai cementa nelielas plakanas vai izliektas plāksnes (jumta segumam).
- rūsganā karuļvabole karuļvaboļu suga ("Scraptia fusca"), Latvijā sastopama reti uz ziediem, zālē, ķermenis 2,3-2,8 mm garš, izliekts.
- lokne Kas lokans, izliekts; koka galotne.
- kablis Kāsis, priekšmets ar noliektu galu, ar ko var aizkabināt.
- šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai.
- grāpis Katls (parasti no čuguna, ar apaļu, izliektu dibenu).
- jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu.
- knublis Kaut kas saliekts, krunkains.
- knubulis Kaut kas saliekts, sakrunkojies.
- panorāmas kino kinofilmu uzņemšanas un projicēšanas sistēma, kur uzņemšanu veica ar 3 nekustīgi saistītām kinokamerām, projicēšanu - ar 3 kinoprojektoriem uz izliekta lielizmēra ekrāna.
- atitīde Klasiskajā baletdejā - viena no pamatpozām, kur dejotājs stāv uz vienas kājas, otra celī saliekta un pacelta atpakaļ.
- sasakļauties Kļūt greizam, saliekties (par koka priekšmetu).
- iegņūzt Kļūt stūrainam, saliekties leņķī.
- uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni); kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem).
- nocietēt Kļūt tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, apstrādāt (par augiem, to daļām).
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām).
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
- priekšbālziens Koka dēlītis, kas savieno ragavu slieču izliektos galus.
- kopēšanas frēzmašīna kokapstrādes darbmašīna sarežģītu profilētu izliektu vai ieliektu (arī telpisku) virsmu frēzēšanai, izmantojot kopēšanas paņēmienu.
- kaba Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmantoja kā spāri.
- kabe Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; arī ragavu sliece, šūpuļa kārts, laivas branga.
- korīca Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; kaba.
- koksnes liecamība koksnes spēja izliekties ārējo spēku iedarbībā un atjaunot sākotnējo formu pēc iedarbības beigšanās.
- frīģiešu cepure konusveida cepure, kuras gals ir noliekts uz priekšu, brīvības simbols franču revolūcijas laikā; sākotnēji valkāja grieķi Frīģijā.
- jūraskrauklis Kormorānu dzimtas suga ("Phalacrocorax carbo"), ūdensputns ar slaidu ķermeni, garu kaklu un spēcīgu, galā āķveidīgi noliektu knābi; lielais kormorāns.
- bigulis Krāsns kruķis - dzelzs stienis ar liektu, paplatinātu galu kurināmā rušināšanai.
- klēpēt Krist veldrē, liekties pie zemes.
- ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; kāškrusts (1).
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; ugunskrusts.
- svastika Krusts ar vienā virzienā taisnā leņķī saliektiem zariem, kas rada riņķveidīgas kustības iespaidu.
- kamēlītis Kukainis tīklspārņu kārtā, melnīgsnējā krāsā ar garu šauru, kamieļa kaklam līdzīgi izliektu galvu un priekškrūti, lido pavasarī.
- sistrs Kulta instruments ļauno garu aizbaidīšanai senā Ēģiptē; kātam piestiprināts metāla lociņš ar caurumiem sānos, caur kuriem izvērti vairāki galos atliekti stienīši, kas kratot žvadzēja.
- dižoties Kustēties, liekties, locīties.
- knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim.
- ļunkanāt Kustināt, liekt, locīt.
- kaupenis Ķaupis - cepure ar izliektu virsmu; sēnes cepure.
- bosāķis Ķeksis, 20-30 cm garš, kātā uzmaukts metāla ķermenis ar smailu galu un sānos nedaudz ieliektu āķi, lieto dīķsaimniecībā meniķu aizbīdņu atvilkšanai, koku pludināšanā u. c.
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu; uzsukāt.
- līpmadara Ķeraiņu madara ("Galium aparine") - madaru suga ar atpakaļ atliektiem stublāja un lapu malu dzelonīšiem, guļošu vai kāpelējošu līdz 1 m un vairāk garu stublāju, baltiem vai zaļganiem ziediem.
- tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu.
- tiltiņš Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām vai skaustam atbalstoties pret pamatu.
- savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu.
- iņs-jans ķīniešu apziņā - divi pretēji spēki, kas imanenti eksistē visās pasaules parādībās, to savstarpēja harmoniska mijiedarbība izraisa pārmaiņas un nosaka vispārējo attīstību; iņs saistās ar zemi, mēnesi, nakti, aukstumu, mīksto, vājo, sievieti, mātīti, rudeni un ziemu, mitrumu, pasivitāti, zemes dzīlēmiekšējo, ieliekto, nāvi, padoto, dēlu, sievu, pārskaitli, zemu skaņu; jans - ar debesīm, sauli, dienu, karstumu, cieto, spēku, vīrieti, tēviņu, pavasari un vasaru, sausumu, aktivitāti, zemes virsmu, ārējo izliekto, dzīvi, valdnieku, tēvu, vīru, nepārskaitli, augstu skaņu.
- cuņs Ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņs atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta); cuņ.
- laivascirvju Laivascirvju kultūra - vēlā neolīta un agrā bronzas laikm. kult. (3. gt. b. - 2. gt. 1. puse p. m. ē.), viena no auklas keramikas kultūrām; izplatīta Skandināvijā, Igaunijā, Latvijā, laivasveida akmens kaujas cirvji, keramika ar auklas iespiedumu, mirušie apbedīti saliekti.
- landžu Landžu riteņi - no viena koka gabala liekti ratu riteņi.
- slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši.
- liekšķere Lāpsta ar uzliektām malām un īsu rokturi.
- liekšķere Lāpsta ar uzliektām malām.
- liekšere Lāpsta ar uzliektām sānu malām; liekšķere.
- liekšķe Lāpsta ar uzliektām sānu malām; liekšķere.
- liekšķis Lāpsta ar uzliektām sānu malām; liekšķere.
- saslauku lāpstiņa lāpstiņa ar uzliektām sānu malām, kuru lieto saslauku uzslaucīšanai.
- šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa - liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
- ielauzt Laužot ieliekt (uz iekšu).
- kāre Ledāja cirks, dabisks bļodveida padziļinājums ar stāvām nogāzēm un ieliektu dibenu kalnu virsējā daļā.
- kaltveida lemesis lemesis smagu augšņu aršanai; lemeša smaile noliekta uz leju un uz neartā lauka pusi.
- slīgt Lēni liekties lejup (no kāda smaguma).
- noslīdēt Lēni nolaisties, noliekties, tikt lēni nolaistam, noliektam (kur, uz kā u. tml.) - par ķermeņa daļām.
- noslīgt Lēni noliekties (no kāda smaguma).
- noslīgt Lēni, nevarīgi virzīties un pabeigt virzīties lejup (kur, uz kā u. tml.) - par paceltu ķermeņa daļu; lēni, nevarīgi noliekties (kur, uz kā u. tml.) - par galvu.
- slīgt Lēni, parasti nevarīgi, virzīties, arī liekties lejup (par ķermeņa daļu).
- svērt Leņķiski liekt, virzīt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
- sasvērt Leņķiski noliekt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
- Rogenas morēnas lēzeni lokveidīgi izliektu, subparalēlu grēdu sistēmas, kas orientētas perpendikulāri ledāja kustības virzienam, riboto morēnu paveids.
- Degēra morēnas lēzeni, izliekti vaļņi, kas orientēti perpendikulāri ledāja kustības virzienam, viens no rievoto morēnu tipiem, ribotās morēnas paveids.
- panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas); taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
- mīkstināts līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot papildartikulācijā mēles mugura ir izliekta pie cieto aukslēju priekšējās daļas.
- paliekt Liecot mazliet pavērst (ko kādā virzienā); mazliet saliekt.
- aizliekt Liecot padarīt mazliet līku, mazliet ieliekt.
- izaliekties Liecoties, tiekot liektam, izveidoties.
- meigt loku liekt koku, lai izgatavotu zirga loku.
- sliet (arī celt, mest) kūkumu (ari kupri) liekt muguru uz augšu (par dzīvniekiem, parasti par kaķi).
- līkt Liekt muguru, liekties lejup (par cilvēku); liekties lejup, tikt liektam lejup (par ķermeni, tā daļām).
- mest kūkumu (retāk kupri), biežāk mesties kūkumā liekt muguru.
- mesties kūkumā, retāk mest kūkumu liekt muguru.
- reķēt liekt.
- Chelone obliqua liektā helone.
- Alopecurus geniculatus liektā lapsaste.
- Lerchenfeldia flexuosa liektā sariņsmilga.
- Homomallium incurvatum liektā spurlape.
- Amaranthus retroflexus liektais amarants.
- Syringa reflexa liektais ceriņš.
- Deschampsia flexuosa liektās sariņsmilgas "Lerchenfeldia flexuosa" nosaukuma sinonīms.
- krist veldrē liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem kādā platībā.
- svirbt liekties, karāties.
- kumpt Liekties, liekt muguru; būt salīkušam (par cilvēku); līkt (par muguru).
- skablīca liekts nazis ar 2 spaliem siļu grebšanai.
- liecums Liekums; loka izliektā daļa.
- kuitala Lielā kuitala - tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius arquata", senāk "Scolopax major"), putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi, Latvijā sastopams reti, aizsargājams.
- lakolīts Liels sēņveida vai kukuļveida sacietējušas magmas ķermenis Zemes garozā ar izliektu augšdaļu un plakanu pamatni; zemes virspusē parādās kā kupolveida kalns.
- krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- skrapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krāks.
- krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- liekņāt Līkņāt, strādāt ar saliektu muguru.
- gumēt Līkt, liekties, bojāties.
- gnūzt Līkt, liekties.
- gumt Līkt, liekties.
- labās rokas likums likums, pēc kura nosaka inducētās strāvas vai elektrodzinējspēka virzienu vadītājā, ja vadītājs pārvietojas magnētiskajā laukā: ja labo roku novieto tā, ka magnētiskā lauka indukcijas līnijas ieiet delnā, bet par 90 grādiem atliektais īkšķis vērsts vadītāja kustības virzienā, tad četri iztieptie pirksti norāda vadītājā inducētās strāvas (elektrodzinējspēka) virzienu.
- kreisās rokas likums likums, pēc kura noteicams virziens spēkam, kas darbojas uz vadītāju magnētiskajā laukā, ja pa to plūst elektriskā strāva: ja kreiso roku novieto tā, ka izstieptie pirksti norāda strāvas virzienu un magnētiskā lauka intensitātes līnijas ieiet delnā, tad atliektais īkšķis norāda vadītājam pieliktā spēka virzienu.
- dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā.
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piemēram, grafikā, diagrammā).
- randzīties locīties, liekties, līkt.
- lokņāties Locīties, vairākkārt noliekties.
- pārlocīt Lokot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (locījuma vietā); pārliekt.
- nolocīt Lokot (piemēram, koku, zaru), panākt, ka (tā) gals, daļa pavērsās uz leju, līdz zemei; noliekt (1).
- aplocīt Lokot apņemt, aptīt, apliekt (ap ko, kam apkārt).
- ielocīt Lokot ieliekt, mazliet saliekt.
- salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt (2).
- uzlocīt Lokot uzliekt (uz augšu, piemēram, apkakli).
- bogens Loks; līkums; priekšmets, kam lokveida forma; izliekts spieķis.
- Madonas-Trepes valnis lokveidā izliekta iegarenu paugurgrēdu josla uz kopēja vaļņveidīga pacēluma starp Madonu un Neretas lejteci, garums - \~45 km.
- Zilie kalni lokveidā izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, Dundagas novada Dundagas pagastā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu, kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 m vjl., tās relatīvais augstums ir līdz 42,5 m; Slīteres krauja.
- līkne Lokveidā liekta līnija.
- liekties deviņos (arī trijos) līkumos Ļoti liekties, līkt.
- liekties trijos (arī deviņos) līkumos Ļoti liekties, līkt.
- saliekties deviņos līkumos ļoti saliekties.
- ļupt Ļukt, liekties uz leju.
- čaugstere Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus.
- čaugsturis Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus.
- abras skrāpe maiznieka darba rīks, kāsī saliektas dzelzs lāpstiņas veidā, ar ko sakasa abrās mīklu.
- kārniņš Māla vai cementa neliela plakana vai izliekta plāksne (jumta segumam).
- septiņpunktu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Coccinella septempunctata"), Latvijā sastopama ļoti bieži pļavās, mežos, laukos, dārzos, vaboles ķermenis ieapaļš, izliekts 5,5-8 mm garš, segspārni brūnsarkani ar 7 apaļiem, melniem plankumiem, ēd laputis, kuru kolonijas spēj "saost" >1 km attālumā.
- kreitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kraitons.
- kraitons Mašīna kokvilnas irdināšanai (vertikālais irdinātājs); tās galvenā daļa ir vertikāls veltnis, uz kura uzmaukti diski ar nažiem, kas izliekti uz dažādām pusēm un sairdina garām slīdošo kokvilnu; kreitons.
- zalkšmauraga Mauragu suga ar 10-12 lapām pie stublāja, kas līdz ar to klātas lokveidīgi uz augšu paliektiem sarainiem matiņiem un nelielām galviņām.
- sarmauraga Mauragu suga, sarainā mauraga, ar 3-5 lapiņām stublāja apakšdaļā, kurām horizontāli atliekti, bieži sarkanbrūni, saraini matiņi, un nedaudz diezgan lielām galviņām.
- ielīkt Mazliet ieliekties, parasti uz iekšu.
- pakalēties Mazliet liekties, locīties.
- ielīkāns Mazliet līks, izliekts.
- pieplacināt Mazliet noliekt (augus, to daļas).
- pieliekt Mazliet noliekt (priekšmetu).
- pieliekt Mazliet noliekt uz priekšu vai sānis, arī mazliet saliekt (ķermeni, tā daļu).
- pielīkt Mazliet pieliekties.
- palocīt muguru mazliet saliekt muguru, piemēram, sveicinot
- paknupt Mazliet saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- pakņupt Mazliet saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- paknubs Mazliet saliekts.
- pakukt Mazliet salīkt vai noliekties uz priekšu.
- pakukties Mazliet salīkt vai noliekties uz priekšu.
- iegumzīt Mazliet, arī vietumis ieliekt, ielocīt (priekšmetu).
- trombons Metāla pūšamais instruments ar "U" veidā izliektu izbīdāmu kulisi; bazūne.
- āķis Metāla stiegra ar asu, atliektu galu (zivju ķeršanai).
- kruķis Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī.
- veleklis mežizstrādes rokas instruments kokmateriālu velšanai un celšanai, kas sastāv no metāla kāša ar ieliektu gala asmeni un koka kāta.
- zviedene Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi; ķelle (1).
- ķelle Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi.
- saliecējmuskulis Muskulis, kura funkcija ir saliekt locītavu.
- atspiedums Naga zoles vai sienas ieliekto daļu dzīvnadža iekaisums zirgiem, kas rodas mehāniska bojājuma rezultātā.
- gaura Naktssveču dzimtas ģints ("Gaura"), dekoratīvi, graudzālēm līdzīgi, graciozi izliekti augi ar sarkaniem plankumiem uz lapām, var audzēt starp bruģakmeņiem vai oļiem saulainā vietā vai pusēnā.
- čore Nama čukurs, liektais dzirkšņu aizsargs virs pavarda.
- veidnazis Nazis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- sīkziedu neaizmirstule neaizmirstuļu ģints suga (“Myosotis sparsiflora”), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, viengadīgs lakstaugs, stublājs līdz 35 cm augsts, ar noliektiem matiņiem
- nevīdēties Neatvēlēt, nenosliekt.
- izneses konuss nedaudz izliekta puskonusveida reljefa forma, kas veidojas, uzkrājoties drupiežu materiālam straumes grīvas daļā vai mazām upītēm iztekot no kalniem priekškaļņu līdzenumā vai arī ieplūstot ielejas platākajā, lēzenajā daļā.
- pasliekties Nedaudz izliekties.
- palīkt Nedaudz noliekties, salīkt.
- palīkties Nedaudz noliekties, salīkt.
- pagumties Nedaudz noliekties.
- iekolāties Nedaudz saliekties, ieliekties (par priekšmetiem ar plakanu virsmu, piemēram, dēļiem).
- abpusēji ieliekta lēca negatīvā jeb mīnusa lēca ar biezām malām un ieliektu sfērisku virsmu pretējās pusēs; lieto brillēm miopijas koriģēšanai.
- skrubulis Neliela ēvele ar izliektu asmeni.
- šaufele neliela lāpsta ar uzliektām sānmalām atkritumu, gružu uzslaucīšanai, savākšanai; [liekšķere]{e:56052}; [šķipele]{e:56053}
- ciba Neliels, liekts iegarens vai apaļš (krijas vai bērza tāss) trauks ar vāciņu.
- mielocīts Nenobriedusi kaulu smadzeņu šūna ar lielu apaļu vai ieliektu kodolu un neitrofiliem, eozinofiliem vai bazofiliem graudiņiem citoplazmā, starpstadija starp promielocītu un metamielocītu.
- bedru kultūra neolīta laikm. arheol. kult. (3. gt. 2. p. - 2. gt. sāk. p. m. ē.), izplatīta A-Eiropas stepēs, mirušie apbedīti saliekti zemē izraktās bedrēs, virs apbedījuma izveidoti uzkalniņi, saimn. - lopk., kapļa zemk., medības.
- zirga pēda nepareizs, deformēts cilvēka pēdas stāvoklis, kad pēda saliekta uz leju.
- lukt Nepietiekama stingruma dēļ liekties uz leju; ļengani nokarāties.
- ļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ liekties uz leju, ļengani nokarāties.
- noļukt Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ noliekties uz leju, ļengani nokarāties.
- akampsija Nespēja saliekt locekli, piem., locītavu, muskuļu vai ādas slimībās.
- ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas), neturoties stingri, ļaut vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (ķermenim, tā daļām).
- nieres vārti nieres ieliektās malas vidusdaļa, pa kuru iet asinsvadi, limfvadi, nervi un urīnvads.
- kasines no koka saknes izgatavotas (neliektas) ragavu slieces.
- mātesrausis No labas kvalitātes izejproduktiem gatavots rausis ar uzliektām malām un burkānu pildījumu vidū.
- ķilpa No skala saliekts riņķis ar kātiņu.
- kārba No tāss, krijas vai lubas darināts liekts trauks ovālā va cilindriskā formā.
- tārba No tāss, krijas vai lubas darināts liekts trauks ovālā vai cilindriskā formā.
- noklāpāt Noklēpēt - sakrist veldrē, noliekties pie zemes.
- noklēpāt Noklēpēt - sakrist veldrē, noliekties pie zemes.
- nosliekt Noliekt (ķermeni, tā daļu).
- nošķiebt Noliekt (parasti sānis).
- šmaugt Noliekt (piemēram, koku).
- daplikšt Noliekt (uz leju, pie zemes).
- atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu); saliecot aizlikt (rokas aiz muguras).
- noliekt pieri (arī seju, vaigu) pie kā noliekt galvu tā, ka piere (seja, vaigs) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- noliekt seju (arī vaigu, pieri) pie kā noliekt galvu tā, ka seja (vaigs, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- noliekt vaigu (arī seju, pieri) pie kā noliekt galvu tā, ka vaigs (seja, piere) ir tuvu pie kā, arī skar ko.
- nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu Noliekt galvu.
- norocīt Noliekt pretinieka roku sacensībās.
- pāršķiebt noliekt slīpi uz otru pusi.
- pieguldīt Noliekt un pieplacināt (piemēram, labību).
- nogumzīt Noliekt.
- nomaidzīt Noliekt.
- nosvērt Noliekt.
- Corispermum declinatum noliektā kamieļzāle.
- nosliekties Noliekties (1).
- nolīkt Noliekties (pāri kam, pār ko) - par augiem, to daļām.
- nolīkt Noliekties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- aizgubt Noliekties aiz kaut kā.
- lust Noliekties lejup; nokarāties (par ausīm).
- nolīkt Noliekties lokveidā uz leju, (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
- uzliekties Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam) - parasti par augiem, to daļām.
- pārplesties Noliekties pāri (kam), pār (ko), piemēram, aizņemot daudz vietas.
- sakrist veldrē noliekties pie zemes (aiz sava smaguma, vējā, lietū) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem.
- izkretēt Noliekties un nokalst (par augiem).
- apsaliekties Noliekties uz leju.
- nosakārties Noliekties uz leju.
- nolīkt Noliekties uz priekšu, uz leju (par cilvēku); noliekties uz leju, tikt noliektam uz leju (par ķermeni, tā daļām).
- sagaubties Noliekties uz sāniem.
- nolīkt Noliekties, arī nosvērties uz leju (par augiem, to daļām).
- bučoties Noliekties, klanīties (kāda priekšā).
- kukties Noliekties, locīties.
- nokukt Noliekties, locīties.
- nosašķirties Noliekties, nokarāties uz labo un kreiso pusi (par krēpēm).
- nosakārstīties Noliekties, nokarāties uz leju.
- nosvirbt Noliekties, nokarāties.
- saplukt Noliekties, nolīkt.
- sadukt Noliekties, noslīgt.
- atzilt Noliekties, nosvērties uz leju (par augiem).
- apkukt Noliekties, nošķiebties.
- nokņubt Noliekties, notupties.
- uzšķiebties Noliekties, novietoties slīpi. šķībi.
- piegumēt Noliekties, pieplakt.
- piegumt Noliekties, pieplakt.
- apgubt Noliekties, sašķiebties sāniski.
- sazvirt noliekties, sašķiebties uz sāniem.
- sačurināties Noliekties, savilkties, sabozties.
- aizsvērties Noliekties.
- apkukties Noliekties.
- noklāņoties Noliekties.
- nokumpt Noliekties.
- nosaliekties Noliekties.
- nolieksnis Noliektnis - auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
- noliektenis Noliektnis.
- knopši Noliekts uz priekšu (pretstats "atkaru").
- nolīgt Nolīkt 1, liekt uz zemi.
- nolina Nolina recurvata - atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") augu veikalos sastopams nosaukums.
- ankil- Norāda uz izliektu kāšveida formu; uz ķermeņa daļu kustību ierobežojumu vai saaugumu.
- ankilo- Norāda uz izliektu kāšveida formu; uz ķermeņa daļu kustību ierobežojumu vai saaugumu.
- strept- Norāda uz izliektu; uz streptokokiem.
- strepto- Norāda uz izliektu; uz streptokokiem.
- skolio- Norāda uz saliektu vai sagrieztu, savītu.
- hardingfelle Norvēģu lociņinstruments, kas pēc formas līdzīgs vijolei, bet tā izmērs ir daudz mazāks, kakls īsāks, vāks vairāk izliekts.
- nosliekties Nosliekt (1).
- nokļepāt Noslīgt, noliekties uz leju, zemi (parasti par labību).
- nokļepāties Noslīgt, noliekties uz leju, zemi (parasti par labību).
- aplīkt Nosvērties, noliekties uz leju; nolīkt (par daudziem vai visiem).
- matadata Noteiktā veidā saliekts tievs stienis matu saspraušanai, arī rotāšanai.
- uzšķiebt Novietot slīpi, noliekt.
- jonika Olinājums - ornamentāls motīvs (joniskā un korintiskā ordera kapiteļos un dzegās), kas sastāv no izliektiem, olai līdzīgiem veidojumiem un ko ietver valnītis.
- menisks Optiskā lēca, kam viena virsma ir izliekta, otra - ieliekta.
- sferometrs Optiska vai mehāniska ierīce izliektu vai ieliektu sfērisku virsmu rādiusa mērīšanai.
- olinājums Ornamentāls motīvs, sastāv no izliektyiem veidojumiem, kam ir olai līdzīga forma un ko ietver valnītis; daudz lietots joniskā un korintiskā ordera kapiteļos un dzegās.
- spraužamadata Ovāli izliekta adata ar sastiprināmiem galiem (kā piestiprināšanai, saspraušanai).
- vaigs Ovāli izliekta darbarīka daļa.
- vaigs Ovāli izliekta priekšmeta (piemēram, ābola) daļa.
- aizriezt Pacelt uz augšu, izliekt.
- izsliet Pacelt, izstiept (uz augšu), arī atliekt (parasti galvu).
- pasliet Pacelt, pastiept uz augšu, arī mazliet atliekt, pavērst (ķermeņa daļu).
- paklanīt Paliekt (galvu) uz priekšu un uz leju (piemēram, paužot piekrišanu, arī sveicinot, pateicoties).
- palocīt Paliekt (ko, piemēram, uz leju, uz augšu).
- palocīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties), paklanīties.
- paklanīties Paliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu un noliekt galvu (piemēram, sveicinot, pateicoties); palocīties (1).
- pašķiebt Paliekt, pasvērt (parasti sānis).
- palocīties Paliekties, mazliet pieliekties.
- pasaliekties Paliekties.
- kukurot Palikt saliektā stāvoklī, tupuļot.
- kukurņot Palikt saliektā stāvoklī.
- kea Papagaiļu dzimtas suga ("Nestor notabilis"), vārnas lieluma putns ar garu, noliektu knābi, Jaunzēlandē.
- kņubs Par daudz liekts.
- pārgumt Par daudz saliekties.
- sfēriskā aberācija parādība, kurā gaismas stari, kas iziet no viena punkta, atstarojoties no ieliekta spoguļa vai izejot cauri optiskajai sistēmai, nesaiet kopā vienā punktā (fokusā) un veido izplūdušu attēlu.
- burdona caurule parastā tehniskā manometra vai vakuummetra jutīgais elements - plakana izliekta caurule, kas pastiepjas taisnāka, ja tajā ievada spiedienu.
- sakukot Pārgatavojoties noliekties uz leju (parasti par labību).
- nokukot Pārgatavojoties noliekties uz leju (parasti par miežu vārpām).
- pāržauties Pārkārties, pārliekties.
- pārkārties Pārliekties (par augiem, to daļām).
- pārlīkt Pārliekties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
- pārkārties Pārliekties (parasti atbalstoties ar vidukli) - par cilvēku.
- pārgāzties Pārliekties pāri (kam), pār (ko) un smagnēji atbalstīties (parasti ar krūtīm, vidukli).
- pārkacēties Pārliekties pāri (kam).
- pārsaliekties Pārliekties pāri.
- pārzvelties Pārliekties, parasti smagnēji atbalstoties (pāri kam, pār ko).
- pārkarināties Pārliekties.
- pārkremtis Pārliekties.
- pārzvilt Pārliekties.
- apkumāk Pārlieku izliekts; kūkumā.
- metējmašīna Pārvietojams beramvielu ātrgaitas lentes konveijers ar taisnu vai ieliektu lentes darbdaļu; ar inerces spēku materiālu aizsviež 10-20 m tālu; lieto dzelzceļa stacijās, elevatoros, noliktavās, ostas beramvielu pārkraušanai, šķirošanai, vēdināšanai.
- cilpa pavediena izliektā daļa, kas veido noslēgtu kontūru.
- izliekums Paveikta darbība --> izliekt (1); izliektā (priekšmeta) daļa.
- izliekums Paveikta darbība --> izliekt (2); izliektā (ķermeņa) daļa.
- atliekums Paveikta darbība, rezultāts --> atliekt (1); atliektā daļa.
- ieliekums Paveikta darbība, rezultāts --> ieliekt (1).
- liekums Paveikta darbība, rezultāts --> liekt (1); veidojums, kam ir loka forma.
- noliekums Paveikta darbība, rezultāts --> noliekt (1).
- noliekums Paveikta darbība, rezultāts --> noliekt (2).
- pārliekums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliekt (1).
- pārliekums Paveikta darbība, rezultāts --> pārliekt (2).
- salīkums Paveikta darbība, rezultāts --> saliekt.
- uzliekums Paveikta darbība, rezultāts --> uzliekt.
- nodurt Pavērst lejup (acis, skatienu); noliekt (galvu).
- nolaist Pavērst, izstiept, arī noliekt uz leju (ķermeņa daļu); pavērst uz leju (piemēram, plakstiņus, lūpu kaktiņus), ļaut (tiem) noslīdēt uz leju.
- atgrūdējspēks Perpendikulāri apstrādājamai virsmai vērsta pretestības spēka komponente; liektu virsmu apstrādes procesos tas ir normālspēks, bet rotācijas virsmu apstrādes procesos - radiālspēks.
- iekārties logā pieķeroties pie loga malas (vai malām), izliekties (ārā) pa logu.
- sasakārties Pieķerties pie loga malas, izliekties (ārā) pa logu (par vairākiem, daudziem).
- daliekt Pieliekt.
- piesliekties Pieliekties (2).
- aizkņubt Pieliekties aiz.
- aizknupt Pieliekties aiz.
- dasaliekties Pieliekties.
- nosaliekties Pieliekties.
- piesaliekties Pieliekties.
- piesliegties Piesliekties.
- skava Plakana, parasti leņķveidīgi vai lokveidīgi saliekta, detaļa, arī stienis ar nostiprinātiem galiem, piemēram, cauruļu nostiprināšanai, koka siju, pāļu u. tml. sastiprināšanai.
- nags Plāna, caurspīdīga, liekta ragvielas plātne uz (cilvēka) pirksta gala mugurējās virsmas.
- plektrons Plāna, lokā saliekta plāksne ar tievu galu dažu mūzikas instrumentu strinkšķināšanai.
- plektrs Plāna, lokā saliekta plāksne ar tievu galu dažu mūzikas instrumentu strinkšķināšanai.
- sineklīze Plaša, lēzeni ieliekta platformu struktūra ar biezu nogulumiežu segu.
- pentamerus Pleckāju ģints ar stipri izliektu ventrālo vāku, kas ar šķērssienu sadalīts 2 daļās, Latvijā bieži atrodami ledus laikmeta laukakmeņos.
- abpusēji izliekta lēca pozitīvā jeb plusa lēca ar plānām malām un divām izliektām virsmām; lieto hiperopijas ārstēšanai.
- atskabarga Pretējā virzienā atliekts ass izcilnis (parasti smaila priekšmeta galā); atkarpe.
- atkarpe Pretējā virzienā atliekts ass izcilnis (parasti smaila priekšmeta galā).
- lietussargs Priekšmets, kas paredzēts, lai aizsargātos no lietus - ar blīvu audumu klāta apaļa, izliekta metāla konstrukcija ar rokturi.
- krivule Prūšu priesteru varas zīme, greizi izliekta nūja; krivulis.
- krivulis Prūšu priesteru varas zīme, greizi izliekta nūja.
- vērdiņsēne Pūkaiņu dzimtas ģints ("Collybia"), augļķermeņi nelieli, bez plīvura, cepurīte parasti plāna, sākumā izliekta, ar ieritinātu malu, vēlāk izpletusies vai ieliekta, 70 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- kačāties Pumpēties (no balsta guļus vai uz saliektām rokām vairākkārt iztaisnot rokas, paceļot ķermeņa augšdaļu).
- ērčveida punktvabole punktvaboļu suga ("Sphaerius acaroides"), vaboles ķermenis 0,5-0,75 mm garš, puslodveidīgi izliekts, kails, melns, sastopamas ūdens tuvumā, dubļos, zem akmeņiem, sūnās u. c.
- rags Pūšamais mūzikas instruments, arī pūšamais signalizēšanas instruments ar izliektu, paplašinātu galu.
- kondors Putnu klases dzimta ("Cathartidae"), lieli plēsīgie putni (garums - līdz 1,2 m, spārnu plētums - līdz 3 m, masa - līdz 12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, galva un kakls bez apspalvojuma, 5 ģintis, 7 sugas.
- vanagputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Accipitridae"), nelieli līdz lieli plēsīgie putni (garums - 20-115 cm, masa - 0,05-12 kg), knābis ass, tā gals noliekts, \~60 ģinšu, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 18 sugu.
- piekūnputni Putnu klases piekūnveidīgo kārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli plēsīgie putni (garums - 15-65 cm, masa - 0,05-3 kg), knābis ass, tā gals noliekts ar zobveidašķautni netālu no virsknābja gala, 5-10 ģinšu, >60 sugu.
- ibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta ("Threskiornithidae"), bridējputns ar garu, lokveidā saliektu vai taisnu knābi; 20 ģintis, 32 sugas, kas dzīvo tropos un subtropos; Latvijā kā reti ieceļotāji konstatētas 2 sugas: brūnais ibiss un platknābjibiss.
- ibisputni Putnu klases stārķveidīgo kārtas dzimta, vidēji lieli putni (garums - 50-105 cm, masa - 0,5-2 kg), knābis garš, liekts vai platu malu, pārtiek gk. no ūdens bezmugurkaulniekiem, izplatīti tropos un subtropos, 20 ģinšu, \~30 sugu.
- īlenknābis Putnu klases tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Recurvirostridae"), bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi, 3 ģintis, 13 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; avozetu dzimta.
- mizložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki dziedātājputni ar tievu izliektu knābi, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- skrapšēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- skrapšķēt Radīt īslaicīga, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapstēt.
- krikšēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- krikšķēt Radīt īslaicīgu, asu, paklusu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- skrapstēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā skaļu troksni (piemēram, par ko cietu, kas saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu); atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
- skrakšēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšēt.
- skrakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim; krakšķēt.
- krakšēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- krakšķēt Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
- gaļvinis ragavas ar liektām sliecēm.
- reibinis ragavas ar liektām sliecēm.
- atstulpe Ragavu detaļa - dzelzs stienis, kas savieno ragavu slieces uzliekto galu ar pirmo mietni.
- apgalvene Ragavu priekšā uz augšu uzliekto slieču savienojums; ragavu slieču priekšējā daļa, priekšējais uzliekums.
- krēsls ragavu sastāvdaļa - iekšpusē pie mietnēm piestiprināta izliekta balsta dzelzs.
- pavize Ragavu slieces priekšējā izliektā daļa.
- ragavu galva ragavu slieču priekšējā uz augšu uzliektā daļa.
- aizliekties Refl. --> aizliekt.
- apliekties Refl. --> apliekt (1).
- apliekties Refl. --> apliekt (2); virzīties ar līkumu.
- atgāzties Refl. --> atgāzt (1); atliekties.
- atliekties Refl. --> atliekt (1).
- atliekties Refl. --> atliekt (2).
- ieliekties Refl. --> ieliekt (1).
- izliekties Refl. --> izliekt (1).
- izliekties Refl. --> izliekt (2).
- izliekties Refl. --> izliekt (3).
- izliekties Refl. --> izliekt (4).
- liekties Refl. --> liekt (1); tikt liektam.
- noliekties Refl. --> noliekt (1); tikt noliektam.
- noliekties Refl. --> noliekt (2); tikt noliektam.
- paliekties Refl. --> paliekt; tikt paliektam.
- pieliekties Refl. --> pieliekt(1); tikt pieliektam.
- saliekties Refl. --> saliekt(1); tikt saliektam.
- uzliekties Refl. --> uzliekt; tikt uzliektam.
- uzlocīties Refl. --> uzlocīt; tikt uzlocītam; uzliekties uz augšu.
- žurba Rieva, izliekta vieta, neliels dobums.
- ribotās morēnas rievoto morēnu tips, lēzeni izliektu vaļņu sistēmas, kas orientētas perpendikulāri ledāja kustības virzienam.
- Labradoras morēnas rievoto morēnu tips, veido iegarenu, nedaudz līkumotu, lokveidīgi izliektu un subparalēlu, šķērsām ledāja virzienam vērstu, vietām sazarotu grēdu sistēmu.
- gabalaiņi Riteņi bez dzelzs stīpām, kuriem loki nav liekti, bet salikti no izzāģētiem gabaliem.
- šņibis Robveida padziļinājums vai (izliekts) cauruļveida veidojums (trauka malā, sānos šķidruma liešanai, pilināšanai).
- loks Rokas ierocis šaušanai ar bultām - elastīgs stienis, kas saliekts līknes daļas formā, savelkot tā galus ar stiegru.
- divroku šķērszāģis rokas instruments koku gāšanai un sagarumošanai, kura darbināšanai vajadzīgi divi strādnieki; mūsdienās lieto gk. tikai mājsaimniecībā; zāģa plātne ir līdz 2 mm bieza un 8—10 cm plata, tā zobu līnija - izliekta; lai samazinātu zāģa plātnes berzi iezāģējumā, zobus izloka vai plātnes mugurpusi izgatavo plānāku.
- izkapts Roku darba rīks lauksaimniecībā zāles, labības u. tml. pļaušanai, kurš sastāv no slaidi izliekta asmens, kas piestiprināts pie koka kāta.
- sirpis Roku darbarīks, piemēram, labības, zāles griešanai - rokturī iestiprināts, puslokā izliekts asmens ar sašaurinātu galu; šī darbarīka asmens.
- deltoīds Romboīds, izliekts četrstūris, kas simetrisks pret vienu no diagonālēm.
- lituus Romiešu kavalērijas pūšamais instruments koniskas metāla caurules veidā ar kāsī lejup saliektu galu.
- fizokarps Rožu dzimtas ģints ("Physocarpus"), vasarzaļi krūmi ar staraini daivainām lapām, 14 sugu, Latvijā kā krāšņumkrūmu apstādījumos un necirptos dzīvžogos bieži audzē irbeņlapu fizokarpu ("Physocarpus opulifolius"), kas ir līdz 3 m augsts krūms ar nedaudz noliektiem zariem un brūnganpelēku mizu, kas atplīst garām plēksnēm; irbeņspireja.
- sakļēpāt Sabojāt, salauzīt, noliekt (piemēram, zāli, labību) - par lietu.
- metakinēze Sadalījušos hromosomu pāru novietošanās šūnas ekvatoriālajā plaknē ar izliekto pusi pret tās centru.
- pārkļauties Sagriezties, saliekties greizs.
- vilka kauls ir mugurā saka, ja cilvēks darbā ir slinks, gauss, negrib pieliekties, locīties.
- veļa (biežāk vilka) kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
- vilka (retāk veļa) kauls mugurā saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
- Eilera raksturojums sakarība n+p–q=2, kur n, p, q attiecīgi ir izliekta daudzskaldņa vai plakana grafa virsotņu, skaldņu un šķautņu skaits.
- saklupt Sakņupt, strauji saliekties; strauji saļimt.
- noklēpēt Sakrist veldrē, noliekties pie zemes.
- līcin sākt sākt liekties, sākt ļodzīties.
- kamptokormija Sakumpis, uz priekšu saliekts stāvs.
- kreils Salīcis, liekts.
- sadūrot saliekt (pirkstus) dūrē.
- saritināties Saliekt ķermeni un cieši pievilkt locekļus, arī galvu pie tā (guļot, sēžot) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; savilkt ķermeni lokos (piemēram, par čūskām, tārpiem).
- sarotināties Saliekt līkumā ķermeni (iekārtojoties uz guļu).
- salīkt Saliekt muguru, saliekties lejup (par cilvēku); saliekties lejup, tikt saliektam lejup (par ķermeni, tā dalām).
- samest kūkumu saliekt muguru.
- samesties kūkumā saliekt muguru.
- palocīt Saliekt un pavirzīt (piemēram, rokas) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- sasprēgt Saliekt, aizdarīt (saliecamo nazi).
- atšķaibīt Saliekt, atliekt.
- uzmest kūkumu saliekt, izliekt muguru.
- sagumbot Saliekt, salocīt.
- sakalot Saliekt, salocīt.
- saņocīt Saliekt, salocīt.
- sarozīt Saliekt, savērpt (piemēram, kādu materiālu, priekšmetu).
- pārliekt Saliekt.
- sagniezt Saliekt.
- basetrags Saliekta klarnete; alta klarnete ar maigu skaņu.
- čuņčī Saliektā stāvoklī.
- puslīku Saliektā stāvoklī.
- puslīkumā Saliektā stāvoklī.
- Tillandsia recurvata saliektā tilandsija.
- ķimpī Saliektā, sakumpušā stāvoklī.
- ķimpiski Saliektā, sakumpušā stāvoklī.
- salocīties Saliekties (parasti uz priekšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- sadūroties saliekties dūrē (par pirkstiem).
- sagugt saliekties kopā, liekties, locīties.
- salīkt Saliekties lejup (par augiem, to daļām).
- salīkt Saliekties lokveidā lejup (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
- saveldrēties Saliekties stublājos tā, ka izveidojas veldre (par lakstaugu kopumu).
- limt Saliekties, liekdamies sakrist, ļimt.
- izlīkt Saliekties, līkam kļūt.
- sakukt Saliekties, pieliekties.
- saķukt Saliekties, pieliekties.
- sakukties Saliekties, pieliekties.
- taurēt Saliekties, rullēties kopā.
- sakolāties Saliekties, sagriezties (par dēļiem, koka detaļām, kas žūstot ieliecas vai izliecas).
- sakumpt Saliekties, salīkt (par cilvēku, tā ķermeņa dalām, parasti muguru).
- sariņķināties saliekties, saritināties kamolā.
- salīkumoties saliekties, satīties kamolā; salocīties vairākos līkumos.
- sariezties Saliekties, savērpties (piemēram, par kādu materiālu, priekšmetu).
- sarozīties Saliekties, savērpties (piemēram, par kādu materiālu, priekšmetu).
- samesties Saliekties, savilkties u. tml. (parasti nespēkā, sāpēs, bēdās).
- kuprināties Saliekties, uzmest kupri.
- saklanīties saliekties.
- pārsaliekties Saliekties.
- salīkties Saliekties.
- sasaliekties Saliekties.
- sataurēties Saliekties.
- uzgubties Saliekties.
- grūžavs Saliekts ass rīks ar kātu, ar ko grūž (kapā) kāpostu lapas, kartupeļu lakstus u. c. zāles cūkām.
- dzintele Saliekts metāla stienītis (piemēram, atslēgas piekāršanai), kura asos galus iedzen durvīs, vārtos u. tml.
- krails Saliekts.
- sadugt Salīkt, saliekties; arī pazaudēt staltu, stingru stāju; sagumt (1).
- sagumt Salīkt, saliekties; arī pazaudēt staltu, stingru stāju.
- sagubt Salīkt, saliekties; arī sagumt; sakņupt.
- locis Salocīts, saliekts, kamolā satīts.
- saklēburēt salūzt un saliekties.
- riezties Samesties, izliekties.
- kalot Samesties, saliekties.
- veidvirpošana Sarežģītas formas (piemēram, izliektu, ieliektu) virsmu, detaļu virpošana (ar veidgriežņiem, kopējamām ierīcēm u. tml.).
- sarinkt Saritināt, sagriezt gredzenā; saliekt, salocīt; sagumt.
- saulziedis Saulziežu dzimtas augs, saules rozīte, sausās saulainās vietās diezgan bieži sastopams pakrūms, 10-30 cm garumā, gulu vai pacilu stublāju, blietējādām vai ovalām lapām, drusku uz apakšu ieritinātām lapu malām, zeltdzelteniem, ļoti reti kad baltiem ziediem, kas atveras tikai saulē, 2-3 reizes par sēklotni garāku irbuli, atliektiem augļkātiem.
- laponoīds Savienojumā "laponoīdā rase"; eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (sāmiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns.
- liekš Savienojumā ar darbības vārda "liekt" formām norāda uz darbības pastiprinājumu.
- liekšu Savienojumā ar darbības vārda "liekt" formām norāda uz darbības pastiprinājumu.
- liekšus Savienojumā ar darbības vārda "liekt" formām norāda uz darbības pastiprinājumu.
- pussēdus Sēdus ar atpakaļ atliektu un pret ko (samērā zemu, slīpu) atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
- segners Segnera rats - augu laistīšanas ierīce, ko darbina izplūstošā ūdens reaktīvais spēks; sastāv no vertikālas pievadcaurules, uz kuras nostiprinātā horizontālā caurule ar horizontāliem pretējos virzienos atliektiem vaļējiem galiem var brīvi griezties horizontālā plaknē.
- ditkus Sena sudraba monēta ar ieliektu uz iekšu malu; trīskapeiku monēta.
- salpinx Sengrieķu kara trompete, gara neizliekta taure.
- piksīda Sengrieķu kārbiņa (izgatavota no keramikas, koka, metāla) kosmētikas glabāšanai; raksturīga cilindriska forma ar izliektām, ieliektām vai taisnām malām, virsma apgleznota.
- fiale Sengrieķu trauks: plakans metāla (retāk māla) trauks ar ieliektām malām, rotāts ar ciļņiem vai apgleznots; lietots sadzīves vai kulta vajadzībām.
- kurvatūra Seno grieķu arhitektūrā novērojamā pabūves pacila, kas līmenisko līniju atvieto ar viegli izliektu līniju.
- vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
- serpents Sens pūšamais instruments, kura vecākie paraugi no 16. gs. atrasti Itālijā, to gatavoja no koka, čūskveidīgi vai fagotveidīgi izliektu ar 6 skaņu caurumiem, kas deva 3 oktāvas un pustoni lielu diapazonu.
- serpentīncaurule Serpentīnveidīgi izliekta caurule.
- dzeltenais sierāboliņš sierāboliņu suga ("Trigonella noëana"), lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm; dzeltenais sieramoliņš.
- siju enkurošana siju nostiprināšana, izmantojot saliektu plakandzelzi vai sametinātas plakandzelzs sloksnes, kuru vienu galu piestiprina pie sijas gala, bet otru - pie mūra sienas.
- kirpans Sikhu reliģijas simbols - īpašas formas izliekts nazis jeb duncis, kas kalpo kā ceremoniāls ierocis.
- garausainais sikspārnis sikspārņu dzimtas suga ("Plecotus auritus"), ķermeņa garums - 41-53 mm, ausu garums - 31-43 mm, ausis parasti noliektas atpakaļ (atgādina āža ragus), lidojumā tās ir iztaisnotas; brūnais garausainis; Eiropas garausainis.
- tvaika turbīna siltumdzinējs, kas ūdens tvaika potenciālo enerģiju pārvērš kinētiskajā enerģijā un pēc tam rotējošās vārpstas mehāniskajā darbā; izplūstot pa sprauslām, tvaiks nonāk izliektas formas darba lāpstiņu kanālos, kur, tvaika strūklai mainot virzienu, rodas centrbēdzes spēks, kas izraisa rotora griešanos.
- trijstūris Sitamais mūzikas instruments - šāda daudzstūra formā izliekts neliels stienis ar augstu; dzidru skaņu; triangalo.
- triangalo Sitamais mūzikas instruments - trijstūrveidīgi izliekts neliels stienis ar augstu, dzidru skaņu; trijstūris (3).
- triangolo Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no trijstūrveridā izliekta, brīvi pakarama tērauda stienīša, pa kuru sit ar metāla nūjiņu.
- fleksatons Sitaminstruments izliektas tērauda plāksnītes veidā, ar īpatnēju, nereāli zvīļojošu nenoteikta augstuma svārstīgu skaņu.
- aperkots Sitiens no apakšas ar saliektu roku (boksā).
- atklapēt Sitot atliekt.
- smaillapu skarziede skarziežu ģints suga ("Ive xanthiifolia syn. Cyclachaena xanthiifolia"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. lielo pilsētu dzelzceļa staciju teritorijā, ruderālās vietās, stublājs līdz 1 m augsts, augšdaļā zarots, lapas pretējas, ziedu kurvīšu daudz, tie ir sīki, noliekti.
- blāvuļi Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Amara"), Latvijā konstatētas 32 sugas, vaboļu ķermenis ovāls, 4-17 mm garš ar stipri izliektu virspusi, segspārni tumši, blāvi, daudzām sugām ar bronzas krāsas atspīdumu, sastopami dažādos biotopos.
- nošļukt Slābi, bez nepieciešamā stingruma noliekties, nokarāties, nokārties.
- slieties Sliekties (3).
- zvilt Slīgt, liekties pie zemes.
- āķītis Smalks, ass izaugums ar liektu galu (dažiem augiem un dzīvniekiem).
- zieddūrēji Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Anthonomus"), Latvijā konstatētas 7 sugas, vaboļu ķermmenis ovāls, izliekts, pakaļgalā paplašināts, smeceris ļoti garš un tievs ar paralēlām malām, kāpuri attīstās augļu koku un ogulāju ziedos.
- garsmeceri Smecernieku dzimtas grupa ("Phanerognatha"), vaboles ar garu smeceri, kas bieži ir izliekts, un labi attīstītiem lidspārniem, vaboles un kāpuri barojas ar augiem.
- slēptdeguņi Smecernieku ģints "Cryptorhynchinae", kas attīstās lapu koku koksnē, raksturīgi ar garu, cilindrisku, uz apakšu stipri saliektu smeceri.
- pārsniegties Sniedzoties pārliekties (pāri kam, pār ko); sniedzoties parvirzīt (ķermeņa daļu pāri kam, pār ko).
- čubulis Somiņai līdzīgs trauciņš, kas gatavots no četrkantaina lazdas vai jauna alkšņa mizas gabala, kas gareniski vidū pārliekts uz pusēm; kurzītis.
- kurzītis Somiņai līdzīgs trauciņš, kas gatavots no četrkantaina lazdas vai jauna alkšņa mizas gabala, kas gareniski vidū pārliekts uz pusēm.
- klājlīste Speciāla, ne visai augsta koka vai metāla līste, kas jahtas garenvirzienā gar bortiem nostiprināta klāja abās pusēs; tā palīdz komandas locekļiem noturēties uz klāja, ja jahta pārāk noliekta, to izmanto arī bloku un novelktaļļu iesiešanai.
- lauzt Spēcīgi liekt (parasti ķermeņa daļas).
- saraut Spēcīgi savilkt, arī cieši saliekt (ķermeņa dalu).
- vilkt krampjus spēkoties, satverot ar vienu pirkstu pretinieka saliektu pirkstu un cenšoties to atliekt.
- šarnīra moments spēku, kas iedarbojas uz vadības plāksni, attiecība pret tās atliekšanas asi. Šarnīra moments nosaka piepūli, kas nepieciešama, lai atliektu vadības plāksni; momentu samazināšanai lieto aerodinamisko kompensāciju vai trimmerus.
- kņāva Spieķis ar liektu galu.
- ķeņķis Spieķis, nūja ar aizliektu augšgalu.
- ķenka Spieķis, nūja ar izliektu rokturi.
- ķenkla Spieķis, nūja ar izliektu rokturi.
- iespiest Spiežot ieliekt, ielauzt (kādu priekšmetu).
- uzspiest Spiežot uzliekt (uz augšu).
- leptospira Spirohetu baktēriju ģints ("Leptospira") smalki spirālveida kustīgi pavedieni ar āķveidīgi liektiem galiem, grūti krāsojami, labāk konstatējami tumšā redzes laukā.
- Kasegrēna sistēmas spoguļteleskops spoguļteleskops, kurā staru gaitas maiņai izmanto izliektu palīgspoguli, kurš novietots perpendikulāri optiskajai asij un kura fokusēto gaismu izvada pa atvērumu galvenā spoguļa centrā.
- tekbols sporta spēle, kurā apvienoti futbola un galda tenisa elementi, tiek spēlēta ar bumbu uz izliekta galda - spēlētāji bumbu sit ar jebkuru ķermeņa daļu, izņemot rokas.
- uzspraudīt Spraudot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
- uzspraust Spraužot uzlocīt, uzliekt uz augšu.
- palu staipeknītis staipeknīšu suga ("Lycopodiella inundata syn. Lycopodium inundatum"), Latvijā aizsargājama, daudzgadīgs lakstaugs, sporaugs, stublājs 2—10 cm garš, ložņājošs, ar sīkām piesaknēm; zari 1—2, stāvi, 4—8 cm augsti, ar 1 krasi nenorobežotu strobilu galā, lapas sakārtotas pamīšus nedaudz vienpusēji, izliektas uz augšu.
- redisspalva Standartraksta spalva (parasti ar platu, uzliektu galu) rakstīšanai ar tušu.
- tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti.
- zāliņš Starp mastu un vantīm nostiepts šķērskoks, kas neļauj mastam liekties un palīdz nodrošinā tā stingrumu.
- garenzāliņš Starp mastu un vantīm peldlīdzekļa garenvirzienā nostiepts šķērskoks, kas neļauj mastam liekties un palīdz nodrošināt tā stingrumu.
- atstrieties Stāvot noliekties.
- āķis Stiegra (parasti metāla) vai lējums ar uzliektu galu (priekšmetu sasaistīšanai, piestiprināšanai, uzkabināšanai u. tml.).
- rags Stieņveida, parasti izliekta, (kā) detaļa, elements (piemēram, satveršanai, turēšanai).
- salīkt Stipri ieliekties uz iekšu (no kāda smaguma) - parasti par priekšmetiem.
- knupt Stipri liekties, līkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- kņupt Stipri liekties, līkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- noknupt Stipri noliekties (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām.
- nokņupt Stipri noliekties (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām.
- sakņupt Stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām; stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties.
- blaizīties Strādājot daudzkārtīgi noliekties vai staipīties.
- atmest (arī atsviest) galvu strauji atliekt galvu atpakaļ.
- atsviest (arī atmest) galvu strauji atliekt galvu atpakaļ.
- atmest galvu strauji atliekt galvu atpakaļ.
- atsviest galvu strauji atliekt galvu atpakaļ.
- iecirst Strauji noliekt un piespiest (galvu, zodu pie ķermeņa).
- iecirst galvu krūtīs strauji noliekt un piespiest galvu pie krūtīm.
- iecirst galvu (krūtīs) strauji noliekt un piespiest galvu pie krūtīm.
- krist pie piedurknes (arī rokas) strauji noliekties un skūpstīt (piedurkni, roku).
- krist pie rokas (arī piedurknes) strauji noliekties un skūpstīt (roku, piedurkni).
- uzsist Strauji uzcelt, uzliekt (uz augšu, piemēram, asti).
- uzraut Strauji uzliekt, uzlocīt u. tml. uz augšu (piemēram, apkakli).
- klupt Strauji virzīties (kur zemāk), strauji liekties (uz priekšu).
- nokrist Strauji, parasti nespēkā, nolaisties (par paceltu roku, plecu); strauji, parasti nespēkā, noliekties (par galvu).
- lira Strinkšķināmais sengrieķu mūzikas instruments ar izliektu rāmi un pār to uzvilktām dažāda skaņojuma stīgām.
- uzsukāt Sukājot sakārtot, uzliekt (parasti matus) veidojumā uz augšu.
- radziņu sveda svedu ģints suga ("Suaeda corniculata"), konstatēta tikai Rīgas pilsētas izgāztuvē 1962. g., tai raksturīgas izliektas lapas, kā arī apziednis, kas augļu laikā veido radziņus.
- ķemme Šāda (parasti izliekta) plāksne matu saspraušanai, arī rotāšanai.
- zīlīte Šīs dzimtas ģints ("Parus"), mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas putns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi, stipri saliektiem nagiem, 27-29 sugas, Latvijā konstatētas 7 sugas.
- priede Šīs dzimtas ģints ("Pinus"), mūžzaļš skuju koks (retāk krūms) ar plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un taisniem vai izliektiem čiekuriem, Latvijā savvaļā 1 suga.
- Albugo bliti šīs ģints suga, kas parazitē uz liektā amaranta.
- klešs Šķībs, greizs, izliekts.
- pāršķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (matus, apmatojumu); izveidot (celiņu) matos; izšķirt (2).
- izšķirt Šķirot noliekt, pavirzīt uz abām pusēm (piemēram, matus); izveidot (celiņu) matos.
- pašķirt Šķirot paliekt, pavirzīt (kā kopumu, piemēram, matus); šķirot (matus), izveidot (tajos celiņu).
- pašķirt Šķirot paliekt, pavirzīt (piemēram, augus, to daļas).
- pašķirties Šķiroties, tiekot šķirtam, paliekties, pavirzīties, parasti uz abām pusēm (par augiem, to daļām).
- izšķirstīt Šķirstot noliekt, pavirzīt uz dažādām pusēm (piemēram, matus, zāli).
- pašķirstīt Šķirstot paliekt, pavirzīt (kā kopumu, piemēram, matus).
- pašķirstīt Šķirstot paliekt, pavirzīt (piemēram, augus, to daļas).
- pusšpagats Špagats ar vienu kāju ceļgalā saliektu.
- jumpštaga Štaga, kas neļauj masta augšdaļai izliekties uz priekšu.
- pretštaga Štaga, kas neļauj masta augšdaļai izliekties uz priekšu.
- līgot Šūpoties, ieliekties (par zemes virskārtu).
- līgoties Šūpoties, ieliekties (par zemes virskārtu).
- atkarus Tā, ka atliekts atpakaļ, nost (no kāta pārāk platā leņķī) - par izkapti.
- tupus Tā, ka ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī uz ceļgaliem.
- sēdus Tā, ka ķermeņa augšdaļa ir vertikāla un atbalstās uz gurniem, bet kājas (parasti) ir saliektas.
- ragains Tāds, kam ir izliektas, izvirzītas sastāvdaļas, asi gali.
- līks Tāds, kam ir saliecies, saliekts augums (par cilvēkiem, retāk dzīvniekiem).
- taisns Tāds, kam ir stalts, nesalīcis, arī nesaliekts augums (par cilvēkiem, retāk dzīvniekiem).
- plānkonkavs Tāds, kam viena puse ir līdzena, bet otra ieliekta.
- plānkonvekss Tāds, kam viena puse ir līdzena, bet otra izliekta.
- atgāzens Tāds, kas ir atvirzīts, atliekts atpakaļ (piemēram, par atzveltni); atgāzenisks.
- atgāzenisks Tāds, kas ir atvirzīts, atliekts atpakaļ (piemēram, par atzveltni).
- pusstāvs Tāds, kas ir mazliet noliecies, noliekts.
- ciets Tāds, ko grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
- ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); pretstats: mīksts.
- ciets Tāds, ko ir grūti saliekt, salauzt (par audiem); tāds (cilvēka vai dzīvnieku organismā), ko veido šādi audi.
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets (2).
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli saliekt, saspiest (par audiem); tāds (cilvēka vai dzīvnieka organismā), ko veido šādi audi.
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
- avozeta Tārtiņveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām un garu augšup uzliektu knābi; melns un balts; gar. \~45 cm; ligzdo kolonijās; Latvijā redzēts tikai dažas reizes; īlenknābis.
- šņibītis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas divas ģintis ("Calidris" un "Limicola"), strazda lieluma bridējputns ar tumšu apspalvojumu un garu, mazliet uz leju liektu knābi, 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, gk. caurceļotāji.
- puskuitala Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas ģints ("Limosa"), putns ar garām kājām un ļoti garu, taisnu vai mazliet uzliektu knābi, ziemeļu puslodē 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- lietuvainis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius phaeopus"), kuitalai līdzīgs putns, \~40 cm garš, pāri galvai garenvirzienā tam stiepjas gaiša svītra, garš noliekts knābis, Latvijā aizsargājams, ligzdo \~100 pāru.
- pakavāboliņš Tauriņziežu augs - gulu vai pacilu, parasti vienkāršu stublāju, 9-15 plūksnotām, ačgārni olējādām vai pat iegarenām lapām, dzelteniem ziediem - pa 4-10 čemuros, 1 pāksti, pakavveidīgi ieliektiem sēklu sēklu loceklīšiem.
- monoklināle Tektoniska struktūra, kuru veidojošie iežu slāņi noliekti vienā virzienā.
- meniska teleskops teleskops ar ieliektu sfērisku galveno spoguli un vienu vai vairākiem meniskiem.
- kupols Telpisks ēkas vai inženierbūves pārsegums, kura ārējā forma parasti ir izliekta rotācijas virsma.
- saliekties Tiekot liektam, sabojāties, parasti pilnīgi.
- sasalumdīties Tikt salauzītam, saliektam.
- kliģis Tītavu sastāvdaļa - ieliekts kociņš tītavu krusta koku galos, uz kura uztinas dzija.
- retorte Trauks ar garu uz sāniem noliektu kaklu (ķīmijas laboratorijās, piemēram, šķidrumu pārtvaicēšanai).
- truļu Truļu kājas - izliektas, bojātas kāpostu saknes.
- atrēzēt Turēt atpakaļ atliektu.
- dubļmīlis Ūdensmīļu dzimtas ģints ("Cercyon"), 1,7-4,5 mm gara vabole ar izliektu ķermeni, Latvijā konstatēts >20 sugu, kas sastopamas ūdeņu krastmalās, mitrās, trūdvielām bagātās vietās, dzīvnieku ekstrementos, senākā literatūrā lietots nosaukums "mēslenis".
- meandrs upes gultnes līkums, kas rodas, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai - uz ieliekto krastu.
- aizaudzis zars uz apaļā kokmateriāla izliektās virsmas neredzams, stumbra koksnē ieaudzis zars, par ko var liecināt mizas rētas vai saaugumi.
- tors Uz āru izliekta kolonnas bāzes daļa.
- antiklināle Uz augšu izliekta iežu slāņu kroka ar vecākiem iežiem kodolā; reljefā parādās paaugstinājuma veidā.
- antiklināla kroka uz augšu izliekta kroka ar vecākiem slāņiem kodolā.
- antiklināls Uz augšu izliekts.
- segli Uz dzīvnieka, parasti zirga, muguras piestiprināma ierīce (ar ieliektu vidusdaļu) sēdēšanai vai kravas novietošanai.
- konvaks Uz iekšu ieliekts.
- iekārens Uz iekšu vai uz priekšu saliekts.
- iekaru Uz iekšu vai uz priekšu saliekts.
- gripiņa Uz leju noliektā daļa pakava galos vai vidū.
- klipervadnis Uz priekšu pārliekta vadņa veids.
- karotvadnis Uz priekšu un uz augšu izliekta vadņa veids.
- greizs Uz sāniem izliekts, sašķiebts.
- uzsliet Uzliekt uz augšu (piemēram, apkakli).
- uzkumpt Uzliekties virsū (uz kā, kam).
- uzrukt Uzliekties.
- mārīte Vaboļu kārtas dzimta ("Coccinellidae"), kurā ietilpst sīki un nelieli, mugurpusē apaļīgi izliekti kukaiņi, kam ir sarkani, dzelteni, brūni vai melni segspārni ar norobežotiem plankumiem, pasaulē zināms \~4250 sugu, Eiropā konstatēts 150 sugu, Latvijā - \~50 sugu.
- strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji.
- kailvaboles Vaboļu kārtas dzimta ("Liodidae syn. Anisotomidae"), \~500 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu, ķermenis ovāls vai apaļš, stipri izliekts, virspuse kaila, dzīvo sēnēs.
- smailvēdere Vaboļu kārtas dzimta ("Mordellidae"), \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, šaurs, iegarens, izliekts, klāts ar smalkiem matiņiem, gk. melns, segspārni pakaļpusē sašaurināti, nenosedz smailo, dzelkšņveidīgi izstiepto vēdera galu, sastopamas gk. uz ziediem.
- gludvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Phalacridae"), 550 sugas, Eiropā konstatēts 50 sugu, Latvijā - 10 sugu, vaboļu ķermenis stipri izliekts, ovāls, gluds, 1-3 mm garš, kāpuri attīstās ziedpumpuros vai sēklās.
- dūņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Spercheidae"), 5 sugas, Eiropā un Latvijā konstatēta 1 suga, vaboles ķermenis stipri izliekts, 5-7 mm garš, sastopamas stāvošu vai lēni tekošu ūdeņu krastos, zem izskalojumiem vai mitrā augsnē.
- sulasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Sphaeritidae"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, ķermenis 4,5-5,5 mm garš, ovāls, izliekts, zaļganmelns, spīdīgs, segspārni nenosedz vēdera galu.
- mūmijvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Trogidae"), vaboles ar melnu, ovālu, virspusē izliektu ķermeni, ap 5-13 mm garumā; Latvijā konstatētas 2 sugas.
- šmāžoties Vairākkārt aizliekties vai aizstāties gaismai priekšā.
- nolauzelēt Vairākkārt lauzot, noliekt; nolauzīt.
- šķirstīt Vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (apmatojuma, apspalvojuma daļas).
- šķirstīt Vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (augus, to daļas).
- škurstīt Vairākkārt liekt uz dažādām pusēm (piemēram, apspalvojumu, zāli).
- locīt Vairākkārt liekt, kustināt dažādos virzienos, galvenokārt uz leju un augšu (parasti augus, to daļas, arī priekšmetus).
- lauzīt rokas vairākkārt liekt, parasti kopā saņemtas, rokas (izmisumā, bēdās).
- kārstīties Vairākkārt liekties, stiepties ārā, vairākkārt stiepties, sniegties (gar ko, pāri kam u. tml.); snaikstīties.
- pielocīt Vairākkārt lokot, mazliet pieliekt (parasti augus, to daļas).
- kūznāties Vairākkārt noliekties un iztaisnoties; kūznīties.
- kūznīties Vairākkārt noliekties un iztaisnoties.
- līkāties Vairākkārt pieliekties, noliekties (piemēram, strādājot, meklējot); līkņāties.
- līkņāties Vairākkārt pieliekties, noliekties (piemēram, strādājot, meklējot).
- lauzīt Vairākkārt spēcīgi liekt, locīt.
- žņaudzīt rokas vairākkārt spiest, liekt, parasti kopā saņemtas rokas (arī pirkstus), piemēram, izmisumā, bēdas.
- ļodzīties Vairākkārt svērties, liekties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par, parasti apakšdaļā nostiprinātu, priekšmetu).
- pielīkāties Vairākkārtīgi noliekties.
- nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to dalās) šķībus, izliektus uz sāniem.
- izvāļot Vāļājoties noliekt, pieplacināt; vāļājoties sabojāt (piemēram, sējumus); izvāļāt.
- klijāns Vanagu dzimtas ģints ("Buteo"), vidēji liels putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti, āķveidīgi saliektu knābja galu un gariem, platiem spārniem, 24 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas.
- klinšukovārņi Vārnu dzimtas ģints, lieli zvirbuļveidīgo kārtas putni (masa - 260-370 g), apspalvojums melns, knābis garš, noliekts, sarkans vai dzeltens, ligzdo klintīs kolonijās, augstu kalnos Palearktiskā zooģeogrāfiskā apgabala dienvidu daļā.
- parastais krauklis vārnu dzimtas suga ("Corvus corax"), putns ar melnu apspalvojumu un spēcīgu, melnu, mazliet liektu knābi, Latvijā sastopams samērā bieži.
- toriji Vārti, kas ved uz sintoistu svētnīcu; tos veido divi vertikāli stabi, ko savukārt balsta divas horizontālas barjeras, no kurām augstākā bieži ir katrā galā izliekta debesu virzienā.
- sengrava Vecgrava - gravas attīstības pēdējā stadija - sausa ieleja ar lēzeni ieliektu dibenu, izliektām, velēnotām nogāzēm, kas bieži apaugusi ar krūmājiem.
- Grūbu skansts viduslaiku nocietinājums tagadējā Madonas novada Cesvaines pagastā, ierīkots Līčupītes apliektā stāvā zemes izvirzījumā, tas ir 45 m garš, 3 m augsts un 3 m plats sirpjveida uzbērums.
- krampis Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (parasti durvju, vārtu, logu vērtņu) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
- hiperboloīds Viena no vienkāršākajām liektajām virsmām.
- izoklināls Vienādi slīps, vienādi noliekts.
- liekti līmētas sagataves vienlaikus liektas un līmētas koka sagataves no finieriem.
- katana Vienpusēji griezīgs samuraju zobens ar viegli izliektu asmeni (61-73 cm garumā) un pagarinātu rokturi, kas ļauj to turēt ar vienu vai abām rokām.
- plānkonkava lēca vienpusēji ieliekta optiska lēca.
- plānkonveksa lēca vienpusēji izliekta optiska lēca.
- palieciens Vienreizēja paveikta darbība --> paliekt.
- aizsargjumtiņš Virs pavarda uzsliets izliekts dzirksteļu slāpētājs.
- kapilārparādības Virsmas parādības, kuras izraisa molekulu mijiedarbība liektu virsmu tuvumā (robežvirsma starp šķidrumu un gāzi, šķidrumu un cietu ķermeni, starp diviem šķidrumiem, kas savstarpēji nesajaucas).
- sliekties Virzīties pa šķietami liektu līniju, tuvojoties, piemēram, horizontam (parasti par sauli).
- neobjektivitāte vispārīgākā nozīmē ir tendence nosliekties kādā noteiktā virzienā, būt pozitīvi vai negatīvi noskaņotam attiecībā uz kādu ideju, grupu, cilvēku vai objektu.
- nolaisties Vīstot noliekties (par augiem, to dalām).
- sumpurnes Vīzes, kurām lūka gals purnā ieliekts uz iekšu u iestiprināts pinumā.
- ļimt Zaudējot stingrumu, liekties lejup (par augiem, to daļām); tiekot nogrieztam, krist.
- noļimt Zaudējot stingrumu, noliekties (par augiem, to daļām).
- saļimt Zaudējot stingrumu, noliekties lejup (par augiem, to daļām); tiekot nogrieztam, nokrist.
- suzafons zema reģistra metāla pūšaminstruments (liela, cilpā izliekta taure, ko spēlējot pārmauc pār galvu), kas piemērots spēlēšanai stāvus un gājienā; līdzīgs helikonam, bet atšķiras zvana novietojums - tas ir uz sāna
- helikons Zema reģistra metāla pūšaminstruments (liela, cilpā izliekta taure, ko spēlējot pārmauc pār galvu), kas piemērots spēlēšanai stāvus un gājienā.
- krokošanās Zemes iežu slāņu izliekšanās sānspiediena rezultātā, uz augšu izliektās krokas sauc par antiklinālēm, uz leju ieliektās par sinklinālēm; vairākums kalnu grēdu ir veidojušās krokošanās rezultātā.
- dziļš Zemu (noliekties, saliekties, paklanīties u. tml.).
- tobogans Ziemeļamerikas indiāņu ragavas bez sliecēm un ar uzliektu priekšgalu.
- oscilatorija Zilaļģu nodalījuma hormogonu klases ģints ("Oscillatoria"), aļģu pavedieni taisni vai izliekti, zilganzaļi, retāk dzeltenzaļi, pa 1 vai pa vairākiem kopā; >1000 sugu, Latvijā konstatētas 46 sugas.
- kabriola zirga lēciens ar saliektām priekškājām, bet izstieptām pakaļkājām.
- čakstputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 16-36 cm, masa - 22-120 g), raksturīgs āķveidīgi noliekts augšknābja gals, 12-13 ģinšu, 72-80 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas.
- krustknābis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ģints ("Loxia"), putns ar krusteniski izliektu knābi, 4 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- pārsakļauties Žūstot kļūt greizam, saliekties (piemēram, par kokmateriāliem).
- pārsariezties Žūstot saliekties (par kokmateriāliem).
liekt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV