mēlnesis
Lietojuma biežums :
mēlnesis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mēlnesis | mēlneši |
| Ģen. | mēlneša | mēlnešu |
| Dat. | mēlnesim | mēlnešiem |
| Akuz. | mēlnesi | mēlnešus |
| Lok. | mēlnesī | mēlnešos |
mēlnese sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mēlnese | mēlneses |
| Ģen. | mēlneses | mēlnešu |
| Dat. | mēlnesei | mēlnesēm |
| Akuz. | mēlnesi | mēlneses |
| Lok. | mēlnesē | mēlnesēs |
Cilvēks, kas izplata nepatiesas ziņas, melus.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
tenkotājs1 — Baumu izplatītājs.
Hiponīmi
čabiņa2 — Pļāpīga, vieglprātīga sieviete.
čaukstene1 — Pļāpa, tenkotāja.
šķiltava2 — Pļāpa; nenopietna sieviete.
valodnese1 — Tenkotāja.
Hiperonīmi
balamute1 — Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.
čaba2 — Pļāpa.
čabaste1 — Pļāpa, tarkšķis, melša.
čavata1 — Pļāpa.
dižmutis1 — Balamute, lielībnieks, pļāpa.
garvalodis1 — Daudzrunātājs, pļāpa.
grabeklis2 — Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu).
grabētājs1 — Pļāpa.
grabiķis1 — Pļāpa, tarkšķis.
grabis2 — Pļāpa.
grābšķis3 — Pļāpa.
gvelzis1 — Pļāpa.
klabata1 — Pļāpīgs cilvēks.
klabis1 — Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu.
klaču pastala (tarba)1 — Pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs.
ļerba1 — Pļāpa, melša.
lielmutis1 — Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa.
mutainis1 — Liels runātājs, kam vārds vietā.
niekabīlis1 — Niekkalbis; lielmutis, pļāpa.
niekaklabis1 — Pļāpa.
niekgrabis1 — Tukši runātājs, pļāpa; niekabīlis.
niekkalbis1 — Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.
niekrunis1 — Pļāpa.
niekvalodis1 — Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs.
pļāpa1 — Pļāpīgs cilvēks.
pļāpātājs1 — Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.
pļera1 — Pļāpa.
skrejmēlīte1 — Pļāpa.
tarkšķinātājs1 — Pļāpa.
tarkšķis1 — Pļāpa.
tukšgrabis1 — Pļāpa.
tukšvalodis1 — Pļāpa.
vāreklis2 — Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz atvadām Karens gan atklāja vēl kādu noslēpumu – to zilo lukturi ap aci mēlnesis esot dabūjis no Rustama, turklāt pelnīti.
- Cilvēki nosauc šos par salašņu vērpelēm un niekkalbjiem, mēlnešiem un kladzenēm, gramšļām un mīstīklām, nespēdami ko tādu vairs ciest.
- Muižas, kuras īpašniekam tika piespriests nāvessods, nonāca denuncētāja īpašumā; cara varas nomušītā tirgoņa bodītes un privilēģijas tika viņu nodevušajam mēlnesim.
- Vēlāk meita paskaidroja, ka stāstīt par Jurika atgriešanos nav bijis īpaša iemesla – kāds bijis, tāds arī palicis – mēlnesis un žadzinātājs.
- Visgrūtāk smieties pašam par sevi, labāk ar baudu smejos par tevi – cik neveikls esi, resns vai tievs, kāds slīmests esi vai mēlnesis liels.