mērīt
Lietojuma biežums :
mērīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
mērīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Salīdzināt kādu lielumu ar noteiktu šī paša lieluma vērtību, kas pieņemta par vienību; šādā veidā raksturot kvantitatīvi (priekšmetu, parādību u. tml.).
1.1.pārnestā nozīmē Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
Saistītās nozīmes
Tulkojumirate.
2.Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu).
Stabili vārdu savienojumiMērīt ceļu. Mērīt soļus.
2.1.Staigāt šurp turp (kādā vietā).
Stabili vārdu savienojumiAr acīm mērīt. Ar skatienu mērīt; ar skatienu mērot. Ar skatu mērīt; ar skatu mērot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri