Paplašinātā meklēšana
Meklējam mērīt.
Atrasts vārdos (31):
- mērīt:1
- apmērīt:1
- atmērīt:1
- damērīt:1
- iemērīt:1
- izmērīt:1
- nomērīt:1
- pamērīt:1
- samērīt:1
- uzmērīt:1
- mērītājs:1
- mērīties:1
- pārmērīt:1
- piemērīt:1
- apmērītājs:1
- apmērīties:1
- atmērīties:1
- izmērīties:1
- nomērīties:1
- pamērīties:1
- samērīties:1
- pārmērīties:1
- sasamērīties:1
- ātrummērītājs:1
- augummērītājs:1
- mikromērītājs:1
- ūdensmērītājs:1
- ūdensmērītājs:2
- dziļummērītājs:1
- siltummērītājs:1
- augstummērītājs:1
Atrasts vārdu savienojumos (14):
- ar acīm mērīt
- ar skatienu (arī skatu, acīm) mērot (arī mērīt)
- ar skatienu mērīt
- ar skatu mērīt
- beņķi mērīt
- mērīt (retāk mērot) ar vienu olekti
- mērīt ar savu olekti
- mērīt ar vienu olekti
- mērīt ceļu
- mērīt ielas platumu
- mērīt soļus
- mērot (biežāk mērīt) ar vienu olekti
- mērot (retāk mērīt) ceļu
- mērot (retāk mērīt) soļus
Atrasts skaidrojumos (131):
- (no)ņemt mēru (no)mērīt (ko).
- orometrs Absolūtā augstuma mērītājs - barogrāfs vai aneroīds, ar kuru aptuveni noteic absolūto augstumu.
- šķērsparalakse Ainas koordinātu y' starpība divās ainās mērītam objekta punktam.
- meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
- apmērīšanas komisija apstiprināta mērītāju grupa, kas pirms regates pārbauda jahtu (kā korpusa, tā arī takelējuma) atbilstību pastāvošajiem noteikumiem.
- bāze Apvidū precīzi izmērīta taisna līnija, pēc kuras, izdarot triangulāciju, nosaka citu līniju garumu un aprēķina punktu koordinātas.
- īkšķot Ar īkšķi kaut ko mērīt.
- strīķpūrs Ar strīķkoku nomērīts pūrs.
- oktants astronomisks instruments, ko senāk lietoja, lai izmērītu leņķiskos attālumus starp debess ķermeņiem.
- atmērēt Atmērīt.
- atmērot Atmērīt.
- lidojuma absolūtais augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz vidējam jūras līmenim; nosaka ar barometrisko augstuma mērītāju, zinot atmosfēras spiedienu virs jūras līmeņa.
- ģeodēziskā bāze attālums starp diviem apvidū fiksētiem punktiem, kas izmērīts ar augstu precizitāti un tiek izmantots triangulācijas līniju garuma noteikšanā.
- vidējais koks audzes vērtējuma rādītājs, ko izsaka ar novērtētās audzes aprēķinātajām vai uzmērītajām vidējām dimensijām - augstumu, caurmēru un tilpumu.
- augstumrādītājs Augstummērītājs.
- sikometrs Automātisks papīra mitruma mērītājs, kura darbība pamatojas uz papīra dielektriskās konstantes izmaiņām (no 2,0-3,5 sausam papīram un līdz 81,7 ūdenim).
- glotogrāfija Balss saišu kustību pierakste elpošanas un runāšanas laikā; parasti tiek mērīti kustību ģenerētie elektriskie potenciāli.
- goniometrs biomehānikā - ierīce, ar ko mērīt leņķus, kas rodas locītavās, cilvēkam kustoties.
- spēles mērītājs brīvkustības mērītājs
- iekšējā situācija ceļi, grāvji, trases instrumentāli uzmērīto nogabalu robežās.
- dūrometrs Cietības mērītājs - aparāts dažādu materiālu cietības noteikšanai.
- mērītājs Darītājs --> mērīt.
- doplerultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto no kustīgiem objektiem atstarotās ultraskaņas frekvences pārmaiņas salīdzinājumā ar izstaroto ultraskaņu; frekvences pārmaiņas ir atkarīgas no kustīgā objekta ātruma, tāpēc, balstoties uz doplera efektu, to var izmērīt.
- Doplera mērītājs gaisakuģa ceļa ātruma un nonesuma leņķa mērītājs – aeronavigācijas autonomā sistēma, kurā, izmantojot no zemes virsmas atstaroto elektromagnētisko staru doplera frekvences nobīdi gaisakuģa kustības ietekmē, var aprēķināt gaisakuģa ceļa ātrumu un nonesuma leņķi; sastāv no raidītāja(iem), uztvērēja(iem), vairākstaru virzienantenas, skaitļotāja un indikatora.
- rezonanses izmēģinājumi gaisakuģa un tā daļu darbspējas izmēģinājumi, kad tiek ierosinātas un mērītas vibrācijas ar nolūku noteikt pašsvārstību raksturlielumu; kalpo aprēķina dinamiskās shēmas precizēšanai, lai nodrošinātos pret bīstamām svārstībām lidojumā (baftinga, flatera).
- aeronavigācijas komplekss gaisakuģu tehnisko līdzekļu kopums, ar kuriem automātiski nosaka gaisakuģu atrašanās vietu, izmantojot noietā ceļa aprēķināšanas un stāvokļu līniju metodes, kā arī izstrādā vadības signālus, lai nodrošinātu gaisakuģu virzību pa noteikto maršrutu; sastāv no aeronavigācijas parametru mērītājiem, signālu kompleksās apstrādes ierīces (datora), displeja un vadības pults.
- reometrs Gāzes patēriņa mērītājs, ar ko gāzes caurplūdumu noteic pēc spiediena krituma plūsmā izveidotajā sašaurinājumā (stikla caurulītē iekausētā diafragmā, sprauslā).
- pelikometrs Iegurņa mērītājs, rīks iegurņa izmērīšanai.
- interferometrs Iekārta, kurā izmanto interferenci, lai mērītu gaismas viļņa garumu, mehānisku nobīdi, vielas laušanas koeficientu vai kādu citu fizikālu lielumu.
- iemērēt Iemērīt.
- iemērot Iemērīt.
- astrokompass Ierīce gaisakuģa ģeogrāfiskā kursa noteikšanai, izmantojot debess spīdekļu peilējumus un ievērojot Zemes griešanos un vietas koordinātas; sastāv no debess spīdekļa kursa virziena mērītāja, skaitļotāja un indikatora.
- Venturi caurule ierīce šķidruma vai gāzes plūsmas ātruma vai caurplūduma noteikšanai pēc izmērīta spiediena krituma.
- starojuma uztvērējs ierīce, ar ko iespējams konstatēt un izmērīt elektromagnētisko starojumu; to novieto teleskopa fokālajā plaknē; astronomijā kā uztvērēju izmanto bolometru, dzirksteļkameru, fotoelektronu daudzkāršotāju, fotoplati, lādiņa saites matricu, proporcionālo skaitītāju, radiometru, scintilāciju skaitītāju u. c.
- volumetrs Ierīce, ar ko nosaka porainu ķermeņu, kā arī trauku tilpumu; lieto gadījumos, kad ir grūti vai arī nav iespējams izmērīt tilpumu, nosverot šķidrumu, ar ko trauks pildīts.
- žiroazimuts Ierīce, kas paredzēta, lai saglabātu izvēlāto azimuta virzienu, pēc kura sākumā bija noorientēta tā galvenā ass, kā arī lai izmērītu objekta pagriezienu leņķus ap vertikālo asi.
- mērot Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu); mērīt (2).
- klizeometrs Instruments, ar ko mērīt iegurņa ass nolieces leņķi pret mugurkaulu.
- sirds dobumu katetrizācija izdara, lai izmērītu spiedienu sirds dobumos un lielajos asinsvados sirds tuvumā, kā arī ievadītu kontrastvielu sirds dobumos, lai izmeklētu rentgenoloģiski.
- anorektālā manometrija izmeklēšanas metode, kuras laikā ar speciālu iekārtu tiek mērīts spiediens un tā izmaiņas taisnajā zarnā.
- sašņorēt Izmērīt (ar mērauklu).
- izdastot Izmērīt ar dastmēru.
- izmest Izmērīt attālumu (piemēram, ar soļiem).
- lotēt Izmērīt dziļumu.
- izmērīties Izmērīt sev (piemēram, auguma garumu).
- apmērīt Izmērīt visapkārt.
- izmērēt Izmērīt.
- izmērot Izmērīt.
- izšņorēt Izmērīt.
- izmērēties Izmērīties.
- augstuma līkne izmērīto koku augstuma grafisks attēls (līkne), kas izlīdzināts pēc mazāko kvadrātu metodes.
- mērlīnija Jūras navigācijā - precīzi izmērīts un marķēts attālums, kas ļauj kuģim kalibrēt lagu.
- tiesa kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, daļa, vērtība.
- pamērīt Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīt.
- pamērīties Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīties.
- Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.).
- kartometrija Kartogrāfijas nozare, kas pētī paņēmienus, kā pēc kartes dotumiem mērīt un kvantitatīvi raksturot ģeogrāfiskus objektus.
- mērjūdze Krastā dabā nomērīts un nosprausts attālums noteiktā virzienā vienas jūras jūdzes garumā.
- kūmetrs Labuma mērītājs - radiomēraparāts, ko lieto svārstību kontūra, spoles un kondensatora labuma Q noteikšanai; Q-metrs.
- instrumentālais lidojums lidojums, kura laikā gaisakuģa vadīšanai izmanto tikai aeronavigācijas parametru mērītāju rādījumus vai automātiskās lidojuma vadības sistēmas.
- pluviometrs Lietus nokrišņu daudzuma mērītājs.
- noknapināt Ļoti taupot, skopojoties, nomērīt (ko pārāk maz, nepietiekami).
- tachometris Mašīnai pierīkots ātruma mērītājs instruments; tahometrs.
- samērēt Mērījot sadalīt; samērīt.
- ņemt mēru mērīt (ko).
- uzmērīt Mērīt un pabeigt mērīt (parasti celtni, telpu, teritoriju, platību).
- nomērīt Mērīt un pabeigt mērīt, parasti (kā) garumu, tilpumu.
- izmērīt Mērīt un pabeigt mērīt.
- spriegummainis Mērtransformators augsta maiņsprieguma pārveidošanai spriegumā, ko var izmērīt ar standarta elektromēraparātiem.
- hromourinogrāfija Nieru slimību diagnostikas metode; tiek mērīta urīna krāsas intensitāte un laiks no krāsvielas injekcijas līdz tās atrašanai urīnā.
- nomērot Nomērīt (1).
- noņemt mēru nomērīt (ko).
- apmērīt Nomērīt (veselu virkni objektu).
- noviņķelēt Nomērīt ar leņķmēru; iezīmēt (leņķi, stūri).
- nomērīties Nomērīt sev (piemēram, auguma garumu).
- iemērīt Nomērīt un piešķirt; arī iedalīt (3).
- pastatīt Nomērīt, arī nostādīt.
- kserometrs Nožuvuma mērītājs, instruments kaltējot zaudētā svara mērīšanai.
- intonogrammu metode oscilogrammas runas signāla filtrēšana, ar kuru likvidē augstfrekvences elementus, kam nav sakara ar pamattoni; tādējādi iegūst izceltu un pastiprinātu signālu, kas atbilst pamattoņa periodu secībai un ko grafiskā attēlojumā iespējams mērīt un analizēt.
- šķērslaukuma tabulas palīgtabulas, kuras lieto meža taksācijā izmērīto koku masas aprēķinos, arī kopējā audzes šķērslaukuma un audzes biezības aprēķinos.
- pamērēt Pamērīt.
- pamērot Pamērīt.
- pamēroties Pamērīties.
- piemērot Pārbaudīt (kā) lieluma, formas atbilstību (kam citam), piemēram, pieliekot klāt, uzvelkot virsū; piemērīt (1).
- pārmērēt Pārmērīt.
- pārmērot Pārmērīt.
- pārmest Pārmērīt.
- altigrāfs Pašrakstītājs augstummērītājs.
- izmērījums Paveikta darbība, rezultāts --> izmērīt.
- piegriezums Paveikta darbība, rezultāts --> piegriezt 2(2); papildus iemērītā, piešķirtā zeme.
- uzmērījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzmērīt (1).
- apmērītājs Persona, kurai ir tiesības izdarīt sporta peldlīdzekļu apmērīšanu, parakstīt mērgrāmatas un ar personisko zīmogu apzīmogot apmērītās buras.
- piemērēt Piemērīt.
- prototips Punkta mērītājs, instruments burta bieznes mērīšanai.
- radiotālmērs Radionavigācijas ierīce, ar ko mēra attālumu attāluma mērīšanas sistēmās, vai autonoms attāluma mērītājs līdz radiosignālus atstarojošam objektam, piem., radioaltimetrs.
- attālumu starpības mērīšanas sistēma radiotehniska sistēma, kas sastāv no dažādās vietās uz zemes novietotiem raidītājiem un gaisakuģa radiosignālu uztvērēja un mērītāja.
- pahometrs Rīks, ar ko izmērīt ierāmētu stiklu biezumu.
- tribometrs Rīks, ar ko izmērīt kāda ķermeņa berzēšanās spēku.
- trohometrs Rīks, ar ko izmērīt riteņa riņķī griešanās ātrumu vai arī kuģa gaitas ātrumu.
- tralless Rīks, ar ko izmērīt spirta stiprumu.
- volūminometrs Rīks, ar ko izmērīt vielu tilpumu.
- marķēšana Robežatzīmju (marku) uzkrāsošana vai speciālu ierobežotāju (atduru) uzlikšana apmērītas jahtas korpusam, takelējumam, burām.
- samest samērīt.
- sasamērīties Samērīties.
- griezt Savienojumā ar "nost", "klāt" u. tml.: nodalīt, atmērīt (parasti zemi).
- sinhrokontakts "karstā pēda" sinhrokontakts uz fotoaparāta korpusa, kas veido bezkabeļa savienojumu ar zibspuldzi un dod iespēju realizēt arī citus zibspuldzes automātikas režīmus – mērīt atstarotās gaismas lielumu no fotomateriāla virsmas uzņemšanas brīdī un mainīt impulsa apgaismojuma leņķi atkarībā no fotoobjektīva fokusa attāluma.
- dūmmērs spēkratu vai motora izmešu kontroles ierīce izmešu optiskā blīvuma parametru (absorbcijas koeficienta) noteikšanai; dūmainības mērītājs.
- spektrobolometrs Spektrometrs, kura okulāra vietā pierīkots ļoti mazs bolometrs (2), ar ko var mērīt enerģijas sadalījumu spektrā.
- stereoprojektors Stereofotogrammetrisks aparāts, kas ļauj pēc robežfotoattēlu pāra atveidot un izmērīt nofotografētā apvidus iecirkņa telpisko modeli, turklāt mērījumu rezultāti tiek uzzīmēti uz papīra topogrāfiskās kartes veidā.
- demogrāfiskā standartizācija strukturālo atšķirību ietekmes novēršanas metode, salīdzinot demogrāfiskos koeficientus; datu pārveides process, kā rezultātā rodas iespēja izmērīt un salīdzināt kāda demogrāfiskā procesa intensitāti iedzīvotāju kopumos, kuriem ir atšķirīga struktūra.
- volatilitāte Svārstīgums, aprites ātrums; vērtspapīra tirgus konjunktūras nestabilitātes rādītājs; tiek aprēķināta kā relatīvais ātrums, ar kādu cena pārvietojas augšup un lejup konkrētā laika posmā, un mērīta procentos.
- nosvērt Sverot izmērīt (kā) masu, svaru.
- nosvērties Sveroties izmērīt savu masu, svaru.
- gīrometrs Tahometrs, griešanās ātruma mērītājs māšīnās.
- tikšināt Tikšķot mērīt (laika sprīžus) - par pulksteni.
- tikšķināt Tikšķot mērīt (laika sprīžus) - par pulksteni.
- neistons To organismu kopums, kuri pārvietojas pa ūdens virsplēvīti vai uzturas zem tās, piem., ūdensmērītāji, baktērijas, aļģes u. c.
- strāvmainis Transformators stipras elektriskās strāvas pārveidošanai strāvā, ko var mērīt ar standarta mēraparātiem.
- hydrometridae Ūdensmērītāji.
- gerridae Ūdensmērītāju dzimta.
- gerris Ūdensmērītāju dzimtas ģints.
- apmērīšanas marka uz sporta peldlīdzekļa, burām un cita inventāra uzlikta apmērītāja atzīme.
- uzmērot Uzmērīt (1).
- uzmērot Uzmērīt (2).
- uzmērot Uzmērīt (3).
- uzņemt Uzmērīt (kādu teritoriju, attālumus starp objektiem tajā) un mērījumu rezultātus fiksēt kartē, plānā.
- uzmērēt Uzmērīt.
- nomērot Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm); nomērīt (3).
- vienādkāji vienādkājvēži ("Isopoda"), augstāko vēžu kārta; tipiskākie pārstāvji ir grēvji (_Mesidothea entomon_), ūdensmērītāji, mitrenes u. c.
- elektromagnētiskais voltmetrs voltmetrs, kurā spēka momentu rada spoles magnētiskā lauka iedarbība uz metāla plāksnīti; skala sadalīta nevienmērīgi – var mērīt gan līdzspriegumu, gan maiņspriegumu.
- lata Zemes strēle, iemērīts šaurs zemes gabals.
mērīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV