mērot
Lietojuma biežums :
mērot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Iet, braukt (kādu gabalu, attālumu); mērīt2.
Stabili vārdu savienojumiMērot (retāk mērīt) ceļu.
1.1.Staigāt šurp turp (kādā vietā).
2.Mērīt1.
2.1.pārnestā nozīmē Atklāt, novērtēt (kā) patieso vērtību, nozīmi.
2.2.pārnestā nozīmē Vērtējot salīdzināt.
Stabili vārdu savienojumiAr skatienu (arī skatu, acīm) mērot (arī mērīt). Mērīt ar savu olekti; mērot ar savu olekti.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri