manierīgs

Lietojuma biežums :

manierīgs īpašības vārds

LocīšanaLocīšana

Pamata pakāpe:

Nenoteiktā galotne

Noteiktā galotne

Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-

Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne

manierīgi apstākļa vārds

1.Tāds, kam ir pārspīlētas, pārsmalcinātas manieres (1).

1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

2.Pārspīlēts, pārsmalcināts, samākslots (par mākslas darbu).

Saistītās nozīmessamākslots, teatrāls.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

samākslots_2.1 — Tāds, kam, parasti ievērojami, trūkst pārdzīvojuma patiesuma, īstuma (piemēram, par mākslas darbu).

teatrāls₂ — Pārmērīgi samākslots, uzmācīgi izskaistināts.

mākslots_1.1 — Tāds, kam trūkst pārdzīvojuma patiesuma, īstuma (parasti par mākslas darbu).

Hiponīmi

puķains₃ pārnestā nozīmē — Samākslots, izskaistināts (par tekstu, izteikumu).

Tulkojumiostentatious.

Tulkojumi

(LV plašāka nozīme) ostentatious, pretentious

intended to attract notice and impress others; "an ostentatious sable coat"

[Princeton WordNet 3.0]

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Živile Pipinīte: Lietuviešu dokumentālais kino kļūst arvien manierīgāks un nedzīvs.
Zem Bendrupes stāstu dažbrīd manierīgās virskārtiņas bieži apslēptas eksistenciālas dzīles.
Bet Edvardam tās jutelīgās runas šķita tukšas un manierīgas. "
Un tad es savā kurzemnieka stulbajā manierē noteikti viņai kaut ko manierīgu pateicu.
Menāra arhaiskais stils – viņš, galu galā, ir ārzemnieks – ir manierīgs.