Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Blēdīgās acis miedzas saules un ēnu ņirbā, uz pleca uzkārta kulīte ar pasteļkrāsām kā ganu tarba.
- Vairāk uz cilvēkiem nekā uz burtiem, jo cilvēki likās sarežģītāki, bet īpaši bolījos un miedzos uz notīm.
- Viņš gan visādi miedzās un koncentrējās uz dzīvajiem cilvēkiem, bet tik un tā acis, kā par spīti, pašas atrada mirušo...
- Zilās dūmu grīstes ietin viņu karstās sejas, saulē miedzas acis.
- Meitenes acīs upe ieraudzīja pati sevi, un tajās varēja iet tik dziļi, cik vēlējās, tās nemiedzās ciet kā slīkoņiem, bet vilka aizvien dziļāk un dziļāk.
