mirējs
Lietojuma biežums :
mirējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
mirēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
Cilvēks, kas mirst; cilvēks, kam drīz jāmirst.
PiemēriMirējiem gandrīz vienmēr bija vienalga, un tas Egidijai sniedza dīvainu mierinājumu.
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit