mirušais
Lietojuma biežums :
mirušais lietvārda nozīmē; divdabis ar noteikto galotni vīriešu dzimtē; formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)
Locīšana
mirusī lietvārda nozīmē; divdabis ar noteikto galotni sieviešu dzimtē; formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies)
Locīšana
Miris cilvēks; persona, kas atzīta par mirušu.
Stabili vārdu savienojumiApkopt mirušo. Mirušais mats. Mirušās valodas.
Avoti: LLVV, LEV, DeT
Korpusa piemēri