muļķa
muļķa nelokāms lietvārds, ģenitīvenis; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķīgs1.
Stabili vārdu savienojumiMuļķa prāts.
1.1.Tāds, kas — pēc kādiem cilvēka priekšstatiem — nav gudrs (par dzīvniekiem).
1.2.pārnestā nozīmē Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).
2.Tāds, kam vēl trūkst pieredzes, zināšanu, izpratnes (par bērniem).
Avoti: LLVV