muļķis | Tēzaurs

muļķis

Lietojuma biežums :

muļķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	muļķis	muļķi
Ģen.	muļķa	muļķu
Dat.	muļķim	muļķiem
Akuz.	muļķi	muļķus
Lok.	muļķī	muļķos

muļķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	muļķe	muļķes
Ģen.	muļķes	muļķu
Dat.	muļķei	muļķēm
Akuz.	muļķi	muļķes
Lok.	muļķē	muļķēs

1.Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.

Saistītās nozīmesaitasgalva, aitaspiere, ambālis, ambals, āmurs.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

aitasgalva₁ — Neattapīgs, dumjš cilvēks.

aitaspiere₁ — Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.

ambālis₁ — Muļķis.

ambals₁ — Muļķis.

āmurs₂ sarunvaloda — Muļķis.

biete₃ sarunvaloda — Muļķis.

āmurgalva₁ — Muļķis.

dulburis₁ — Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.

dulliķis₁ — Muļķis.

dunduks₁ — Muļķis.

ēzeļgalva₁ — Muļķis.

dumiķis₁ — Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.

duraks₁ — Muļķis.

glupiķis₁ — Muļķis; nejēga.

kāpostgalva₂ žargonisms — Muļķis.

kokapauris₁ — Muļķis.

muļķadesa₁ — Muļķis.

negudris₁ — Muļķis.

mūjābelis₁ — Muļķis.

nejēga₁ — Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).

nejēgulis₁ — Muļķis, nepratējs.

pampaks₂ — Muļķis.

petuhs₃ — Muļķis.

tāpiņš₁ — Vientiesis, nejēga.

teļapakausis₁ — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.

teļapauris₁ — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.

tukšprātiņš₁ — Muļķis.

tukšpauris₁ — Tukšgalvis.

tukšgalvis₁ — Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.

tupaks₁ — Muļķis.

stulbenis₁ — Stulbs (negudrs) cilvēks.

āpsis₃ žargonisms — Muļķis.

idiots₂ sarunvaloda — Muļķis; nejēga.

ambīlis₂ žargonisms — Muļķis.

dubris₂ žargonisms — Muļķis.

cirvis₂ žargonisms — Muļķis.

auns₂ pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neapķērīgs, neattapīgs cilvēks.

nesapraša₁ — Nesaprātīgs cilvēks.

aplamis₁ — Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.

nelga₁ — Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.

tukšpakausis₁ — Muļķis.

mazprātiņš₁ — Muļķis, plānprātiņš.

trulprātiņš₁ — Muļķis.

stulbiķis₁ — Stulbenis.

stulburis₁ — Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.

zābaks_1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.

ēzelis₂ sarunvaloda, pārnestā nozīmē — Muļķis.

aita_1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neattapīgs, arī naivs cilvēks.

aunapiere₂ sarunvaloda — Muļķis.

ģeķis₁ sarunvaloda — Muļķis; nelga.

Jānis no Mūjāņiem₁ — Muļķis.

Antonīmi

sapraša₁ — Saprātīgs cilvēks, tāds, kas ātri saprot.

Hiponīmi

zoss₄ pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks.

Saistīts ar

antiņš₁ — Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.

aplamnieks₁ — Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.

bērns_1.3 pārnestā nozīmē — Naivs, vientiesīgs, nenopietns cilvēks.

biezgalvis₁ — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).

cietgalvis₁ — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).

cietpauris₁ — Cietgalvis; stūrgalvis.

dievadots cilvēks₁ — Vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks.

lētticis₁ — Vientiesis.

naiviķis₁ — Vientiesis.

naivs_1.2 lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; dabiski vienkāršs, nemākslots, arī vientiesīgs, lētticīgs cilvēks.

naivulis₁ — Naivs cilvēks.

nerrs_1.1 pārnestā nozīmē — Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.

vientiesīgs_1.2 lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne — Vientiesis.

vientiesis₁ — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.

Stabili vārdu savienojumiKatrs muļķis prot (arī spēj u. tml.). Nav muļķis.

Stabili vārdu savienojumi

Katrs muļķis prot (arī spēj u. tml.) sarunvaloda — kurš katrs, ikviens prot (spēj u. tml.).
Nav muļķis sarunvaloda, kolokācija — saka, uzsverot, ka kāds ir gudrs, saprātīgs.

Tulkojumifool, sap, saphead, muggins.

Tulkojumi

fool, sap, saphead, muggins, tomfool

a person who lacks good judgment

[Princeton WordNet 3.0]

1.1.īpašības vārda nozīmē; lieto: reti

1.2.Dzīvnieks, kas — pēc kādiem cilvēka priekšstatiem — nav gudrs.

2.Tāds, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts; muļķīgs₁.

Stabili vārdu savienojumiMuļķa prāts.

Stabili vārdu savienojumi

Muļķa prāts kolokācija — nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.

2.1.Tāds, kas — pēc kādiem cilvēka priekšstatiem — nav gudrs (par dzīvniekiem).

2.2.pārnestā nozīmē Neatbilstošs, neiederīgs, arī nelietderīgs (parasti par priekšmetiem).

3.Tāds, kam vēl trūkst pieredzes, zināšanu, izpratnes (par bērniem).

Stabili vārdu savienojumi(Ne)ķert muļķus (arī muļķi). (Pa)ķert uz muļķa. Apaļš muļķis. Muļķa desa.

Stabili vārdu savienojumi

(Ne)ķert muļķus (arī muļķi) sarunvaloda, frazēma — (ne)uzskatīt citus par muļķiem.
(Pa)ķert uz muļķa sarunvaloda, idioma — izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
Apaļš muļķis sarunvaloda, frazēma — ļoti muļķīgs, aprobežots cilvēks.
Muļķa desa vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazēma — muļķis; ģeķis; muļķadesa.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Patīkami sadarboties ar cilvēku, kurš dara, nevis laiž muļķi.
Kūpam bija vienpadsmit gadu, un viņš vis nebija nekāds muļķis.
Viņš rīkojas it kā saprātīgi, runā asprātīgi un nav muļķis.
Vienkārši apnika skatīties uz tiem piedzērušajiem muļķiem un pašam tādam būt.
Tad jau tu būsi tāds tā kā muļķis tajā filmā!”

Vairāk piemēru ...