muldoņa | Tēzaurs

muldoņa

Lietojuma biežums :

muldoņa kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	muldoņa	muldoņas
Ģen.	muldoņas	muldoņu
Dat.	muldoņai	muldoņām
Akuz.	muldoņu	muldoņas
Lok.	muldoņā	muldoņās

muldoņa kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	muldoņa	muldoņas
Ģen.	muldoņas	muldoņu
Dat.	muldoņam	muldoņām
Akuz.	muldoņu	muldoņas
Lok.	muldoņā	muldoņās

1.Cilvēks, kas saka, runā ko bezjēdzīgu, nesakarīgu.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

muldeklis₁ — Cilvēks, kas runā, stāsta ko nesakarīgu, bezjēdzīgu.

Hiperonīmi

balamute₁ — Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā; pļāpa, lielībnieks.

čaba₂ — Pļāpa.

čabaste₁ — Pļāpa, tarkšķis, melša.

čavata₁ — Pļāpa.

dižmutis₁ — Balamute, lielībnieks, pļāpa.

garvalodis₁ — Daudzrunātājs, pļāpa.

grabeklis₂ — Cilvēks, kas daudz runā (ko nepamatotu).

grabētājs₁ — Pļāpa.

grabiķis₁ — Pļāpa, tarkšķis.

grabis₂ — Pļāpa.

grābšķis₃ — Pļāpa.

gvelzis₁ — Pļāpa.

klabata₁ — Pļāpīgs cilvēks.

klabis₁ — Pļāpīgs cilvēks, kas mēdz runāt ko nepamatotu.

klaču pastala (tarba)₁ — Pļāpīgs cilvēks; tenkotāja vai tenkotājs.

larkšķis₂ vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Cilvēks, kas daudz, nepārtraukti runā.

ļerba₁ — Pļāpa, melša.

lielmutis₁ — Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā, lielās; pļāpa.

melkulis₂ apvidvārds — Pļāpa.

mutainis₁ — Liels runātājs, kam vārds vietā.

niekabīlis₁ — Niekkalbis; lielmutis, pļāpa.

niekaklabis₁ — Pļāpa.

niekgrabis₁ — Tukši runātājs, pļāpa; niekabīlis.

niekkalbis₁ — Pļāpīgs, arī vientiesīgs, nenopietns cilvēks.

niekrunis₁ — Pļāpa.

niekvalodis₁ — Cilvēks, kas mēdz runāt niekus (3); arī tenkotājs.

pļāpa₁ — Pļāpīgs cilvēks.

pļāpātājs₁ — Pļāpīgs cilvēks, pļāpa.

pļera₁ — Pļāpa.

pļerkšķis₂ apvidvārds — Pļāpa.

skrejmēlīte₁ — Pļāpa.

tarkšķinātājs₁ — Pļāpa.

tarkšķis₁ — Pļāpa.

tukšgrabis₁ — Pļāpa.

tukšvalodis₁ — Pļāpa.

vankšķis₂ novecojis — Pļāpa.

vāreklis₂ — Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.

vāvulis₁ sarunvaloda — Pļāpa; skaļš runātājs.

2.formā: sieviešu dzimte Bezjēdzīga, nesakarīga runāšana.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Svešais neapšaubāmi bija muldoņa, un viņa uzmācība mani kaitināja.
Vai tad tas vecais muldoņa Bišķis vēl maz dzīvs?
Bet droši vien viņa bija arī liela muldoņa.
– Tev bail, – Tīniņa aizrāda, – tāpēc ka tu esi muldoņa.
– Muldoņa, – klusām atmurkšķ Mihils.

Vairāk piemēru ...