nāvēt
Lietojuma biežums :
nāvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) mirst.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks, augs) iet bojā.
1.2.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka vairs nepastāv, neeksistē (piemēram, psihisks stāvoklis, parādība sabiedrībā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri