Paplašinātā meklēšana
Meklējam nāvēt.
Atrasts vārdos (7):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (191):
- baktericidīns Antiviela asinīs, kas komplementa klātienē spēj nonāvēt baktērijas.
- apslānīt Apkarot, nonāvēt (daudzus).
- kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- nodurties Ar dūrienu nonāvēt sevi.
- formolvakcīna Ar formalīnu nonāvētu mikrobu kultūras vakcīna, ko izmanto gk. mājdzīvnieku vakcinācijai pret dažām slimībām.
- nospiest Ar savas masas spiedienu nonāvēt (par priekšmetu).
- kaut Ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai.
- nošauties Ar šāvienu nonāvēt sevi.
- nobadīt Badot nonāvēt.
- nosabadīties Badoties tikt nonāvētam.
- žmiegt Censties nonāvēt (parasti žņaudzot).
- žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
- kritušais Cilvēks, kas ir nonāvēts karā, kaujā.
- uzbrucējs cilvēks, kas veic darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt
- uzvarēt Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
- dantonisti Dantona piekritēji franču lielās revolūcijas laikā, pēc žirondistu gāšanas mēģināja darīt galu teroram, bet paši 1794. g. aprīlī tika nonāvēti uz ešafota.
- uzbrukums darbība ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt
- uzbrukšana darbības veikšana ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt
- izdurt Durot iznīcināt, nonāvēt (daudzas vai visas zivis).
- nodurt Durot nonāvēt.
- badīt Durt (lai nonāvētu, sagūstītu).
- badēt Durt (lai nonāvētu, sgūstītu).
- nodzelt Dzeļot nonāvēt (par kukaiņiem).
- uzbrucējs dzīvnieks, kas ar attiecīgu izturēšanās veidu nonāk saskarē (ar kādu, ko), lai (to) padzītu, nonāvētu vai izmantotu barībai
- skalps Galvas āda ar matiem, kura noņemta nonāvētam vai dzīvam pretiniekam (pēc gallu, ķeltu, skitu, indiāņu paražas).
- nogulēt Guļot virsū, nonāvēt (parasti par dzīvniekiem).
- Nanna Ģermāņu mitoloģijā - dieva Baldra meita, kura no bēdām nomira, kad Baldrs tika nonāvēts.
- Kālanemi Hindu mitoloģijā un eposā "Rāmājana" - rākaša, Rāvanas tēvocis, kurš mēģināja nonāvēt pērtiķu valdnieku Hanumānu, bet tika nonāvēts.
- nodzelt Iekožot nonāvēt (par čūskām).
- kapāt Ievainot, nonāvēt (ar šaujamieroci).
- kapāt Ievainot, nonāvēt (parasti ar zobenu).
- cirst Ievainot, nonāvēt (piemēram, pretinieku).
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti mocīt, spīdzināt; ilgāku laiku, ļoti mokot, spīdzinot, nonāvēt.
- izdurties Ilgāku laiku, vairākkārt durt, lai nonāvētu, iznīcinātu.
- nogalināties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (parasti par cilvēku); nonāvēties.
- mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu.
- pakārt Karot nonāvēt.
- nokaut Kaujot nonāvēt (lauksaimniecības dzīvnieku).
- noknābāt Knābājot nonāvēt.
- noknābt Knābjot nonāvēt.
- nokost Kožot nonāvēt (par dzīvniekiem).
- sakost Kožot savainot, arī sakropļot; kožot nonāvēt.
- nokutināt Kutinot nonāvēt.
- imunizācija Mākslīga neuzņēmības izveidošana pret kādu infekcijas slimību, ievadot organismā nonāvētus vai novājinātus tās pašas slimības izraisītājus.
- nomīdīt Mīdot ievainot, arī nonāvēt.
- nomīņāt Mīņājot ievainot, arī nonāvēt.
- mužināt Mocīt, līdz nāvei mocīt, nonāvēt.
- vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
- nūžāt Nokaut, nonāvēt.
- sadrellēt Nomocīt, izmocīt, nonāvēt.
- nomudzīt Nomocīt, slepeni nonāvēt, nokaut.
- nomušķīt Nomušīt - nonāvēt, nogalināt, nobeigt.
- nomužināt Nomušīt - nonāvēt, nogalināt, nobeigt.
- nomužīt Nomušīt - nonāvēt, nogalināt, nobeigt.
- uzbrukšana nonākšana saskarē (ar kādu, ko), lai (to) ar attiecīgu izturēšanās veidu, piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
- durt Nonāvēt (ar ko asu, smailu) - parasti dzīvnieku; kaut.
- novākt Nonāvēt (bīstamu, traucējošu cilvēku).
- nospert Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku) - par zibeni.
- nomaitāt Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- nožmiegt Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- nobeigt Nonāvēt (cilvēku).
- nomiegt Nonāvēt (dzīvnieku vai cilvēku), parasti nokaujot, nošaujot.
- nobeigt Nonāvēt (dzīvnieku).
- kārt Nonāvēt (kādu), apmetot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu).
- nogāzt Nonāvēt (par lodi).
- nolikt Nonāvēt (parasti nošaujot); nonāvēt (par lodi, šāviņu).
- noriet Nonāvēt (parasti par vilkiem, suņiem).
- nopļaut Nonāvēt (parasti šaujot); nonāvēt (par lodi, šāviņu).
- sēt nāvi nonāvēt (vairākus vai daudzus); būt par cēloni (vairāku vai daudzu) nāvei.
- sēt nāvi (arī nāvi un iznīcību) nonāvēt (vairākus vai daudzus); būt par cēloni (vairāku vai daudzu) nāvei.
- noindēt Nonāvēt ar indi.
- nožurbīt Nonāvēt ar neasu nazi.
- apkauties Nonāvēt citam citu (par daudziem cilvēkiem).
- izliet nevainīgas asinis nonāvēt nevainīgu cilvēku.
- nodurstīt Nonāvēt, atkārtoti durstot.
- atraut dzīvei nonāvēt, būt par nāves cēloni.
- žņurīt Nonāvēt, nokaut.
- nokaut Nonāvēt, noslepkavot.
- nolaist no kājas (arī no kājām, kātiem) nonāvēt, parasti nošaujot.
- nobendēt Nonāvēt, parasti spīdzinot.
- izbeigt mūžu nonāvēt; arī nomirt.
- aizraut nāvē (arī kapā), arī aizraidīt nāvē nonāvēt.
- noņemt galvu (no pleciem) nonāvēt.
- notecināt (arī nolaist) asinis nonāvēt.
- pataisīt aukstu nonāvēt.
- noņemt galvu no pleciem nonāvēt.
- sist nost (arī zemē) nonāvēt.
- aizraidīt (arī aizsūtīt) uz viņpasauli nonāvēt.
- sist (arī kaut) zemē nonāvēt.
- aizraidīt nāvē nonāvēt.
- aizraidīt uz viņpasauli nonāvēt.
- aizraut kapā (arī nāvē) nonāvēt.
- galot Nonāvēt.
- mirdīt Nonāvēt.
- nolikt gar zemi Nonāvēt.
- dzīt (arī raidīt, triekt) uz pekli (biežāk elli), arī triekt peklē (biežāk ellē) Nonāvēt.
- raidīt (arī dzīt, triekt) uz elli (retāk pekli), arī triekt ellē (retāk peklē) Nonāvēt.
- triekt (arī dzīt, raidīt) uz elli (retāk pekli), arī triekt ellē (retāk peklē) Nonāvēt.
- aizraidīt uz elli (retāk pekli) Nonāvēt.
- nokult Nonāvēt.
- noluncīt Nonāvēt.
- nomušīt Nonāvēt.
- nonāvināt Nonāvēt.
- nostiept Nonāvēt.
- nozūmēt Nonāvēt.
- pārcirst Nonāvēt.
- patērēt Nonāvēt.
- piebeigt Nonāvēt.
- piegalēt Nonāvēt.
- zniebt Nonāvēt.
- žņiebt Nonāvēt.
- kažokāda Nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka āda, kurai ir apmatojums un kuru izmanto, piemēram, kažoku, apkakļu, cepuru izgatavošanai.
- kautsvars Nonāvēta neatdzisuša dzīvnieka kautķermeņa, galvas, kāju, kā arī nieru un zarnu tauku kopējā masa.
- noindēties Nonāvēties ar indi.
- nogalēties Nonāvēties; nomirt.
- padarīt (retāk padarīties) (sev) galu nonāvēties.
- (pa)darīt (sev) galu nonāvēties.
- galu darīties nonāvēties.
- nonāvināties Nonāvēties.
- nosanāvēties Nonāvēties.
- skalpēt Noņemt (nonāvētam vai dzīvam pretiniekam) galvas ādu ar matiem (pēc gallu, ķeltu, skitu, indiāņu paražas).
- nozniebt Nospiest, nonāvēt.
- noslepkavot Noziedzīgi nonāvēt (cilvēku).
- piežmiegt Padarīt nespējīgu rīkoties; arī nonāvēt, iznīcināt.
- sadedzināties Pakļaujot sevi uguns iedarbībai, nonāvēties.
- sadedzināt Pakļaujot uguns iedarbībai, nonāvēt.
- nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā; nāvēt.
- iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (cilvēki); nogalināt, nonāvēt.
- nogalināt Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt; nonāvēt.
- likvidēt Panākt, ka (kāds) zaudē dzīvību; nogalināt, nonāvēt.
- saplēst Plēšot, kožot savainot, arī sakrāpjot; plēšot, kožot nonāvēt.
- saplosīt Plosot savainot, arī sakropļot; plosot nonāvēt.
- pote Preparāts, ko iegūst no dzīviem vai nonāvētiem infekcijas slimību ierosinātājiem vai to dzīvības norišu produktiem un ko ievada organismā, lai to padarītu neuzņēmīgu pret kādu (parasti lipīgu) slimību, retāk - lai ārstētu slimību; vakcīna.
- slepkavot Prettiesiski nonāvēt (parasti vairākus cilvēkus).
- nosvēpēt Priekšlaicīgi nonāvēt.
- kautķermenis Saimnieciskai izmantošanai vai rūpnieciskai pārstrādāšanai paredzēts nonāvēta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un iekšējiem taukiem, parasti arī bez ādas.
- nevainīgas asinis saka par nonāvētu nevainīgu cilvēku.
- sīksta dzīvība saka par tādu, ko grūti nonāvēt, iznīcināt.
- nesalasīt kauliņus saka, draudot kādu smagi piekaut, nonāvēt vai paredzot kādam nāvi.
- sapliekšt Saspiežot plakanu, nogalināt, nonāvēt.
- sakapāt Savainot, arī nonāvēt (par lodēm, šāviņiem, zobeniem u. tml.).
- izbeigt Savienojumā ar "dzīve", "mūžs" u. tml.: nonāvēt, arī nomirt.
- nosist Sitot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- noklapēt Sitot, dauzot nonāvēt.
- kaut Sitot, spiežot u. tml. nonāvēt (parasti kukaiņus).
- nokaut Sitot, spiežot u. tml. nonāvēt (parasti kukaiņus).
- noslāpēt Slāpējot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- nožabīt Slepeni nonāvēt, nogalināt.
- nomurķīt Slepeni nonāvēt.
- noslīcināt Slīcinot nonāvēt; panākt, ka (kāds) noslīkst.
- nodzīdināt Slikti ārstējot nonāvēt.
- nodziedināt Slikti ārstējot nonāvēt.
- nosmacēt Smacējot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- nospārdīt Spārdot nonāvēt.
- baktericiditāte Spēja nonāvēt baktērijas.
- nospert Sperot nonāvēt.
- nospīdzināt Spīdzinot nonāvēt.
- nospiest Spiežot nonāvēt (parasti dzīvnieku); spiežoties virsū, nonāvēt.
- nomaidzīt Spiežot nonāvēt; nokniebt.
- nomiegt Spiežot nonāvēt.
- saspiest Spiežot, ar spiedienu savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
- nospridzināties Sprādziena rezultātā tikt nonāvētam.
- plēst Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) - par dzīvniekiem.
- sašaudīt Šaudot savainot, sakropļot, arī nonāvēt.
- nošaut Šaujot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
- šauties Šaut uz sevi, parasti, lai nonāvētos.
- bazilisks Teiksmains nezvērs ar gaiļa galvu, krupja ķermeni un čūskas asti; tas spēj nonāvēt ar skatienu un elpu.
- nobraukt Uzbraucot (kam) virsū, nonāvēt (to).
- sabraukt Uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), savainot, arī sakropļot (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu); uzbraucot vai pieskaroties (ar transportlīdzekli), nonāvēt.
- ķert (arī ķerties) pie rīkles (arī dziesmas) uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- ķerties (arī ķert) pie rīkles (retāk dziesmas) uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- ķerties (arī ķert) pie rīkles (arī dziesmas) uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- ķerties (arī ķert) aiz (arī pie) spranda uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- nobradāt Uzkāpjot (kam) vairākkārt virsū, ievainot, arī nonāvēt (to).
- nomīt Uzminot virsū, ievainot, arī nonāvēt.
- samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, nonāvēt, arī savainot.
- sakapāt Vairākkārt cērtot (parasti ar zobenu), savainot, arī nonāvēt.
- nokapāt Vairākkārt cērtot, nonāvēt (parasti ar zobenu).
- nomētāt Vairākkārt metot (ar ko), nonāvēt; arī apmētāt (1).
- samīdīt Vairākkārt uzminot, nonāvēt, arī savainot.
- samīņāt Vairākkārt uzminot, nonāvēt, arī savainot.
- uzklupt Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt; uzbrukt (1).
- uzkrist Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt; uzbrukt (1).
- uzbrukt Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt.
- diagnostikums Viela, ko lieto diagnostiskā nolūkā, parasti nonāvētu mikrobu suspensija, ko lieto kā antigēnu seroloģiskās reakcijās.
- piežņaugt Žņaudzot nonāvēt (ko) lielākā daudzumā.
- nožņaugt Žņaudzot nonāvēt.
nāvēt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV