nokūpēt
Lietojuma biežums :
nokūpēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
2.parasti formā: trešā persona Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par dūmiem).
2.1.Īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par putekļiem, smiltīm); noputēt2.
2.2.Īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi; īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs.
2.3.pārnestā nozīmē Īsu brīdi izplatīties (par smaržu).
3.parasti formā: trešā persona; lieto: reti Kūpot ziedputekšņiem, noziedēt.
Stabili vārdu savienojumiKa nokūp vien.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri