noritēt
Lietojuma biežums :
noritēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
1.Ritot virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) — par (kā) lāsēm.
2.Secīgi notikt, īstenoties (par procesu, darbību); norisēt.
Saistītās nozīmesnorisēt, norisināties, ritēt.
Tulkojumihappen, hap, go on, pass off, occur, pass.
Avoti: TWN, LLVV, EH
Korpusa piemēri