noteicējs
Lietojuma biežums :
noteicējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
noteicēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Tas, kurš nolemj un paziņo (ko).
PiemēriEs apvainojos, jo pēdējā laikā pats jūtos noteicējs pār savu dzīvību.
Saistītās nozīmes
2.Tas, kas ir par (kā) priekšnoteikumu, izraisītāju.
Piemēri1965./1966. gada rudens/ ziemas numurs ir pagrieziena punkts žurnāla vēsturē: žurnāla “Rīgas Modes” izdošanu turpmāk uzticēja Vieglās rūpniecības ministrijas pakļautībā esošajam Rīgas Modeļu namam, tolaik galvenajam modes virziena noteicējam republikā.
Saistītās nozīmes
3.formā: vīriešu dzimte Ierīce, iekārta u. tml. (kā) konstatēšanai.
PiemēriKamēr policists ar ātruma noteicēju rokās apjēdza, kas noticis, pirmais jau mina bēgļiem uz papēžiem.
Saistītās nozīmes
3.1.Grāmata, tabula u. tml. ar pazīmju aprakstiem (kā) noteikšanai.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit