noviedēt
Lietojuma biežums :
noviedēt 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | noviedēju | noviedējam | noviedēju | noviedējām | noviedēšu | noviedēsim |
| 2. pers. | noviedē | noviedējat | noviedēji | noviedējāt | noviedēsi | noviedēsiet, noviedēsit |
| 3. pers. | noviedē | noviedēja | noviedēs | |||
Pavēles izteiksme: noviedē (vsk. 2. pers.), noviedējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: noviedējot (tag.), noviedēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: noviedētu
Vajadzības izteiksme: jānoviedē
1.Nojaust.
2.Novērot.
Saistītās nozīmessekot, ievērot.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
sekot1.1 — Vērot (ko kustīgu), virzot skatienu, optisku ierīci (tam) līdzi.
novērot1 — Vērot (ko), lai iegūtu informāciju (par to).
Hiponīmi
aplūkot1 — Vērīgi apskatīt.
apskatīt1 — Ar skatienu uztvert, aptvert; skatoties iepazīties (ar ko), arī izpētīt (ko).
apskatīties2 — Apskatīt (1).
apvērot1 — Uzmanīgi vērot.
apviedēt1 — Skatīt, vērot.
pavadīt2.1 — Ilgāku laiku nenovērsties (no kā tāda, kas attālinās) - par acīm, skatienu.
pieskatīt1 — Skatoties, vērojot uzmanīt, pārbaudīt.
skatīt1 — Ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā), iepazītu (to); arī redzēt (1).
uzmanīt1 — Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama; uzraudzīt.
uzraudzīt1 — Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (kāds) ko dara, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
Hiperonīmi
vērot1 — Ilgāku laiku skatīties (uz kādu, uz ko), lai ko noskaidrotu, uzzinātu u. tml.
3.Ar ļaunu skatienu kaitēt.
Avoti: Sin, ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kaut arī ne pie ugunskura jūras krastā, kā bija noviedējis, tomēr seanss izdevās.