pārklāt
Lietojuma biežums :
pārklāt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Novietot (ko) tā, lai (tas) atrastos pāri (kam), pār (ko) saskarē ar (tā) virsmu.
1.1.Klājot novietot (ko) uz (kā) virsmas.
2.Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu; arī noklāt2.
2.1.Kliedējot (vielu) pāri (kam), pār (ko), izveidot (tās) kārtu.
2.2.Izveidot segumu (celtnei, tās daļai).
3.parasti formā: trešā persona Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) — par (kā) kārtu: arī noklāt5.
Saistītās nozīmes
3.1.Izplatīties pāri (kam), pār (ko) — piemēram, par miglu, mākoņiem, gaismu.
3.2.Būt izvietotam uz (kā) virsmas (par uzrakstu, zīmējumu u. tml.).
4.parasti formā: trešā persona Izaugt, izveidoties uz (kā) virsmas (par augiem, to daļām).
Saistītās nozīmes
4.1.Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) — piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
4.2.Izveidoties (uz ķermeņa, tā daļas virsmas).
4.3.Būt redzamam, parādīties viscaur (sejā, tās daļā) — par psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi.
5.Mainīt bērnam drēbītes.
Avoti: LLVV, EH, MC
Korpusa piemēri