pagrimt
Lietojuma biežums :
pagrimt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Iegrimt (ūdenī) tā, ka (tas) nosedz, pārņem.
1.1.Mazliet, daļēji iegrimt.
2.Morāliski degradēties, panīkt, pasliktināties.
Saistītās nozīmespanīkt, pazust.
2.1.Pazaudēt nozīmīgumu, vērtību, pazaudēt eksistences spējas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri